Atskats uz Stambulas Starptautisko sesiju

69. Staurptautiskā EJP sesija Stambulā, notika 10 dienas,no 23. marta līdz 1. aprīlim. Sesija īpaši izcēlās ar savu dažādību norises vietās, jo notika  gan Āzijas, gan Eiropas daļā Stambulā (Doğa Club Holiday Resort, Limak Eurasia Luxury Hotel, Bahçeşehir University, İstanbul İl Özel İdaresi bija tikai dažas no norises vietām). Sesiju prezidēja Rubens Vagenārs (Ruben Wagenaar) no Nīderlandes, galvenie organizatori-  Ezgi Teksoja (Ezgi Teksoy) un Ouldžans Toruns (Oğulcan Torun). Latviju šajā sesijā pārstāvēja Daniels Griņevičs, Reinis Tutāns, Ance Rudzīte, Niklāvs Matusevičs un Mārtiņš Žilinskis.

 

Tā kā Mārtiņš EJP darbojas jau gandrīz divus gadus, viņš piekrita dalīties savos iespaidos par apmeklēto sesiju.

Sesija bija ļoti iespaidīga un labi finansēta. Lielākā daļa finansējumu bija segti ar 150 eiro dalības maksu, un ja kas, viena nakts tajā viesnīcā vien pārsniedza to dalības maksu. Ēdināšana bija augstā līmenī –  trīsreiz dienā, ar vairākām kafijas pauzēm. Bija t.s. zviedru galdi ar ļoti bagātīgu ēdienu izvēli. Kopumā turki atstājuši iespaidu kā ļoti interesanta tauta, atvērta un skaļa, un dažkārt mānīga,  ja neesi uzmanīgs.  

Pati Stambula ir milzīga, sajūta tāda, ka viņa nekad nebeidzas, apdzīvo vairāk kā 16 miljoni cilvēku, un ļoti dažādīg.Tā spēj apvienot tradicionāli austrumniecisko un moderni rietumniecisko, tiešām labi saderēja ar sesijas tematu(Bridging the Cultural Divides of Europe jeb Savienojot kultūras atšķirības Eiropā). Tas, ko no šīs sesijas ieguvu es, ir interesanta pieredze par citu valstu jauniešiem un to, cik viņi patiesībā ir citādāki nekā mēs, latvieši. It īpaši jaunieši no rietumeiropas dažos aspektos man likās tiešām citādāki nekā mēs. Tas, protams, netraucēja labi sadarboties ar viņiem un izveidot labas attiecības.

Komiteja man ļoti patika, gudri cilvēki. Pirmo reizi būdams ECON (ekonomikas un monetāro politikas komiteja) un par ekonomiku daudz neinteresējoties, es uzzināju daudz ko jaunu un kopumā biju patīkami pārsteigts, cik citi cilvēki ir zinoši šajā jomā. To, kā mums visiem gāja var apskatīt šeit. Kopumā bija ļoti dīvaini, bet interesanti atkal pabūt par delegātu, tā ir pavisam cita pieredze. Tāpēc mans ieteikums citiem būtu nesteigties ar oficiāļu karjeru, un pamēģināt izbaudīt sesijas vēl kādu reizīti kā delegātam.