MIMI rosās Valmierā

Ir 21. aprīļa rīts, otrdiena un divas LNC organizatores ir omulīgi aizmukušas no mācībām, lai apskatītu Latviju. Labi, tas nav tik vienkārši kā izskatās, jo patiesībā Marta Tomase un Ieva Freidenfelde (kā man nepatīk rakstīt par sevi 3. personā) dodas uz Valmieru, lai apskatītu, kas tad mūs sagaida vasarā.

Kā jau parasti mēs viena otru līdzsvarojam – Marta kā vienmēr laikā, es kā vienmēr kavēju, bet uz autobusu paspējam un nu 2+ stundas pavadām ceļā. Sekojot norādēm, izkāpjam pie ķīmiskās tīrītavas un meklējam skolu. Un tagad dramatiskais mirklis – … Jūs nevarat iedomāties, cik lieliska šī sesija būs! Valmieras Valsts ģimnāzija varētu teikt mums vēlās virsū ar visu savu labvēlību, radošumu un nenormālajām iespējām. Sagaidīja mūs ļoti laipni, saņēmām fikso kafiju un tad jau skrējām aptvert visus skolas bonusus. Apskatījām skolas vadībā nodoto dienesta viesnīcu, izbraukājām apkārtni un apstaigājām skolas teritoriju. Pat nezinu, kuras no iespējām, lai izmanto – mēs varēsim novērot putnus no īpaši ierīkotā punkta, viesoties observatorijā, iet uz izstāžu zālīti, spēlēt pludmales volejbolu un uzstāties skolas estrādītē, protams, varam arī vienkārši atpūsties pie skolas ierīkotajās lapenītēs vai tur paspēlēt galda tenisu. Chillax. Marta pat paguva izbaudīt iespēju pasēdēt Veneras sēdeklī, nebēdā – tu to varēsi pamēģināt augustā.

Pēc aptuveni stundas, kas pavadīta ieplestām acīm un cenšoties atcerēties visu, ko redzējām, jāpārslēdzas uz mini nopietnību. Priekšā trīs informatīvie semināri – atsevišķi 10., 11. un 12. klasēm. Katra nākamā klašu grupa kļūst klusāka, šķiet vairāk ieinteresēta, bet tas, protams, nenozīmē, ka vieglāk uzdot jautājumus. Tā nu pēc prezentācijas ar Martu pastāstījām, kā pašas iesaistījāmies EJP, pabrīnījāmies, cik īsā laikā tik daudz esam paveikušas un ieguvušas un palielījām arī mūsu pašu Anci par starptautiskajiem sasniegumiem (bučiņas). Man liekas, ka pēc šitās slavēšanas pati no jauna iemīlējos EJP. Uz doto mirkli laikam lielākais ieguvums ir 5 e-pasti no 12. klases skolēniem, kas ļoti labprāt būtu mūsu vietējie palīgi un izrādīja arī interesi par Tellus vispār.

Īstenībā mēs abas pilnīgi nesaprotam, kā skolotājas var šito izturēt. Mēle sāka mežģīties ļoti ātri un mūsu pārteikšanās izraisīja lielos smiekliņus. Top teiciens – Sisija (Martas sinonīms vārdam sesija). Pēc visiem semināriem lieliski sajutām, ka mums ir kājas un mugura. Neliela sāpīte, bet mūs mierināja karbonāde Valmierietis (šodien saņēmu jautājumu, vai tas nav kanibālisms), ko iesakām ikvienam. Būs garšīgi. Tad nu atvadījāmies no visiem un devāmies nedaudz paciemoties arī Vidzemes augstskolā. Parunājāmies ar “Mellenes” sievietēm, apskatījām lielo konferenču zāli un autobusu sasniedzām pat agrāk nekā cerēts. Ceļš ar sajūsmu par to, ka izvēlējāmies Valmieru, random sarunām un mūziciņu. Ja gribi mūs satikt, tad esam atpakaļ Rīgā. Čau!

Valmieras izvērtējums:
Uzņemšana 5
Lokācija 5
Ekstras 5+
Cilvēki 5 (īpaša pateicība direktoram Jānim Zemļickim, atsaucīgajām skolotājām, bufetniecei Tamāriņai, večukam, kas palīdzēja atrast ceļu līdz tiltam, un puisim, kas vērojot mūsu samulsušās sejas pats no sevis piedāvāja palīdzēt)
Emocijas + + + + +

Penijas Leinas vārdiem runājot: IT’S ALL HAPPENING

Jūsu MIMI