LJP: Kāda būs Latvijas jaunatnes politikas nākotne?

Latvijas Jaunatnes padome (LJP) jau 2008.gada 18.decembrī atklātajā vēstulē Nr.113 „Par gaidāmo ministriju samazināšanu” Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) izklāstīja viedokli par jaunatnes politikas gauso līdzšinējo attīstību Latvijā, piemēram, Jaunatnes likuma virzība pieņemšanai Saeimā notika vairāk kā 10 gadu garumā. „Darbs pie minētā [Jaunatnes] likuma izstrādes sākās jau 90.gadu sākumā, un interesanti, ka ideju pirms 15 gadiem par likuma nepieciešamību izteica jaunieši, kas aktīvi darbojās nevalstiskajās organizācijās un bija iepazinuši Eiropas valstu pozitīvo pieredzi.” Jaunatnes likuma pieņemšana bija nozīmīgs un jauniešiem nepieciešams sākums – pirmais pakāpiens – jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanas uzsākšanai Latvijā.

Latvijas Jaunatnes padome, viena no galvenajām jaunatnes politikas veidotājām un īstenotājām Latvijā, pārstāvot vairāk kā 50 jaunatnes NVO viedokli, aicina politiķus paralēli valsts ekonomikas stimulēšanas, izglītības un profesionālās apmācības, un veselības sistēmu uzlabošanas pasākumiem, izvirzīt arī jaunatnes politiku kā vienu no valsts prioritātēm. Jaunatnes politiku Latvijā nepieciešams stiprināt un veidot kā vienu veselumu, kodolu, nesadrumstalojot un nesadalot to pa vairākām valsts pārvaldes iestādēm. Nav pieļaujama situācija, ka jaunatnes politikas plānošana un īstenošanas koordinācijas funkcija būtu atrauta no jaunatnes politikas īstenošanas instrumentiem. Ar šādu pieeju būtu iespējams efektīvāk plānot, veidot, īstenot un uzraudzīt kopējo jaunatnes politiku valstī. Turklāt arī Eiropas valstīs arvien vairāk tiek skatīta pieeja par bērnu un jaunatnes politikas ciešāku sasaisti, lai sasniegtu valsts attīstības izaicinājumus.

Atbilstoši Jaunatnes likuma mērķī noteiktajam – uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni – pašreiz nepieciešams daudz aktīvāk izstrādāt un sākt ieviest jaunatnes politiku Latvijā. Kā nākošie tuvākie un nozīmīgākie uzdevumi efektīvas jaunatnes politikas īstenošanai Latvijas valdībai būtu (prioritārā secībā):

  1. Vismaz vairs nesamazināt pašreiz iedalīto niecīgo LVL 201 374 valsts budžeta finansējumu jaunatnes politikas īstenošanai.
  2. Valdībā tuvākajā laikā apstiprināt jaunatnes politikas plānošanas dokumentus – gan Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.- 2018.gadam, paredzot adekvātu pasākumu programmu situācijas normalizēšanai un jaunatnes politikas attīstībai un arī atbalstot papildus nepieciešamo finansējumu, kas iekļauts pamatnostādņu projektā pēc 2013.gada identificēto rīcības virzienu īstenošanai.
  3. Grozīt pašreizējo likumdošanu attiecībā uz jaunatnes politiku, lai samazinātu jaunatnes organizācijām un nevalstiskajām organizācijām administratīvo slogu un veidotu pieejamāku valsts budžeta finansēšanas mehānismu jauniešu iniciatīvu īstenošanai
  4. Stiprināt nevalstisko organizāciju kapacitāti to dažādās darbības sfērās, piemēram, valsts un pašvaldības deleģē noteiktus uzdevumus jaunatnes organizācijām, piešķirot/pārdalot tām atbilstošu finansējumu šo uzdevumu darbā ar jaunatni veikšanai, tajā skaitā administratīvo izdevumu segšanai – tas arī veicinās jaunatnes organizāciju kā būtisku partneru lomu reģionos, sabiedrībā kopumā.
  5. Veicināt un atbalstīt jaunatnes organizāciju pārstāvju līdzdalību un pārstāvību (piem., biedra naudu segšanu) lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē jauniešus gan vietējā, gan nacionālā, gan starptautiskajā vidē, ko nosaka arī Jaunatnes likums. Tas ne tikai veicinās jauniešu interesi iesaistīties nevalstiskajās organizācijās, veikt sabiedriskās aktivitātes, bet gan arī ļaus iegūt jaunas idejas, labās prakses piemērus, tajā skaitā no ārvalstīm.

Ņemot vērā iepriekšminētos sākotnējos uzdevumus, tas veicinātu jauniešu saturīgu brīvā laika pavadīšanas iespējas; zināšanu, prasmju un praktisko iemaņu pilnveidošanu, ko pamatā izglītības iestādēs dažkārt viņi pašreiz neapgūst. Jaunietis ar „pievienoto vērtību” būs ievērojami konkurētspējīgāks darba tirgū salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem, palielināsies pilsoniskā aktivitāte Latvijā kopumā.

Latvijas Jaunatnes padomes š.g. 13. un 14.februārī organizētais jaunās inteliģences forums „Iespējas un idejas 2009” pierādīja, ka Latvijā vēl pašreiz esošie jaunie līderi ir gatavi iesaistieties valsts attīstībā jau tagad. Tie jaunieši, kuri pagaidām nav pārdevuši savas idejas citām valstīm, vēlas dzīvot un strādāt Latvijā, viņiem ir savas ambīcijas. Ar pašreizējo vairums politiķu „politisko atmiņu” un it kā īpaši lielo izrādīto labvēlību priekšvēlēšanu kampaņu laikā pret jauniešiem un jaunatnes politiku kopumā, t.i., tikai solījumiem, jauniešu enerģija var pārvērsties par neatjaunojamo resursu Latvijā un varētu vēl aktīvāk papildināt savu „kolēģu” rindas ceļā uz ārvalstīm savu ideju īstenošanai un labākas dzīves meklējumos ārvalstīs, ārvalstu labklājības uzplaukuma veicināšanai.

Godātie esošie un topošie Latvijas politiķi, ja arī jūs vēlaties, lai jums vecumdienās ir kāds, kurš nodrošina jūs ar vecummaizi un parūpējas par jums daudz labāk, nekā pašreizējie apstākļi tiek nodrošināti pašreizējiem pensionāriem Latvijā, tad Latvijas Jaunatnes padome aicina jūs rīkoties un nekavējoties veicināt LJP vīzijas par jaunieti īstenošanu jau ar šo brīdi. LJP redzējums par jauniešiem Latvijā: „Latvijas Nākotnes atslēga ir bērni un jaunieši, kuriem LJP skatījumā jau pēc 10 gadiem (tajā skaitā jaunieši ar mazākām iespējām) jābūt:

  • veselīgiem – nodrošinātiem ar bezmaksas kvalitatīvu un operatīvi pieejamu veselības aprūpi valstī; veselīga dzīvesveida atbalstītājiem un veicinātājiem;
  • demokrātiskiem, tolerantiem, pilsoniski aktīviem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem, ieskaitot, regulāru iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā dažādās ar jauniešiem saistītajās politikas jomās vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī;
  • izglītotiem – akadēmiski un profesionāli kvalitatīvi izglītotiem, inovatīviem, kreatīviem, mērķtiecīgiem, neatlaidīgiem, informētiem par savām tiesībām, pienākumiem un iespējām valstī un ārpus tās dažādās politikas jomās;
  • mobiliem un spējai labi pārvaldīt kā minimums trīs svešvalodas;
  • konkurētspējīgiem Latvijas un pasaules elastīgajā darba tirgū, tajā skaitā, inovatīvo ideju īstenošanā Latvijā”.

Latvijas Jaunatnes padome vērtē ikdienu bijušo un pašreizējo politiķu politisko rīcību jau no tās pirmās dibināšanas dienas 1992.gadā. Lai gan Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas ministrija (sadarbībā arī ar Latvijas Jaunatnes padomi un citām nevalstiskajām organizācijām) kopš 2007.gada ir veicinājusi jaunatnes politikas attīstību – izstrādāti Jaunatnes likuma ieviešanas instrumenti, valstī noteikts jaunatnes lietu speciālistu profesijas standarts, attīstīts 39 jauniešu (jaunatnes iniciatīvu centru) tīklojums, atbalstīti dažādi jaunatnes organizāciju un pašvaldību projekti līdzdalības un jauniešu iniciatīvu attīstīšanai, izveidots jauniešu iespēju portāls www.jaunatneslietas.lv, attīstīta starptautiskā sadarbība jaunatnes jomā, tomēr valsts ieguldījums jaunatnes jomā kopumā ir kritiski zems. Šādas attieksmes rezultātā arvien pasliktināsies jauniešu dzīves kvalitāte un masveida atteikšanās par dzīves vietu izvēlēties Latviju.

Arī Eiropas Padomes eksperti norāda nepieciešamību stiprināt jaunatnes politikas koordinējošo institūciju un īstenošanas mehānismu Latvijā. Tāpat Eiropas Padome norāda uz līdzšinējo neefektīvo praksi budžeta sadalījumā jauniešiem, salīdzinot budžeta daudzumu jaunsargiem, interešu izglītībai un valsts jaunatnes politikas programmu īstenošanai, norādot, ka turpmāka šāda budžeta politikas īstenošana var novest pie vēl lielākas jauniešu segregācijas, kad maza daļa jauniešu saņem lielāko daļu budžeta līdzekļu, kas atvēlēti visām jauniešu ārpusskolas aktivitātēm.

Latvijas Nākotnes atslēga ir izglītoti, veselīgi, sabiedriski aktīvi, toleranti un konkurētspējīgi jaunieši!

Uldis Šalajevs, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents, uldis.salajevs@ljp.lv

Otrdiena, 2009. gada 3. marts.