Kā ir būt par EJP sesijas žurnālistu vai komitejas vadītāju?

Šodien ir pēdējais datums, lai pieteiktos EJP 9. Latvijas Nacionālās konferences organizatoru komandai! To, kā ir būt par EJP sesijas žurnālistu vai komitejas vadītāju, pastāstīs Klāvs Galenieks, kas LNC’10 piedalījās kā delegāts, taču 2011. gadu uzsāka kā Rīgas reģionālās sesijas organizators, Vidzemes sesijā – žurnālists un Latgales sesijā – komitejas vadītājs. Ceru, ka Klāva stāsts Tevi iedvesmos uz pieteikšanos EJP 9. Latvijas Nacionālās konferences organizatoru komandai!

„Pēdējās divas sesijas bija lieliski noorganizētas, tāpēc bija īpaši patīkami būt žurnālistam Gulbenē un komitejas vadītājam Rēzeknē. Liela ietekme sesiju kvalitātei bija pagājušajā vasarā notikusī Nacionālā Konference Jūrmalā, kurā vairums no oficiāļu komandas piedalījās kā delegāti un pieredzēja ļoti augstā līmenī organizētu pasākumu.

Vidzemes reģionālā sesija žurnālistiem bija ļoti piepildīta ar darbiem – divu dienu sesijā bija paredzēts izdot trīs sesijas avīzes numurus, kas beigās izrādījās mūsu spējām atbilstošs uzdevums. Man tā bija pirmā pieredze žurnālista lomā un es to izbaudīju pilnībā. Sākot jau ar mērķtiecīgu un atbildīgu redaktoru pāri, turpinot ar jauku žurnālistu komandu un tikpat jaukiem komiteju vadītājiem un delegātiem un beidzot ar organizatoriem, kuri mūs turēja pie dzīvības, naktī smērējot sviestmaizes un gatavojot kafiju.

Pēc patiešām ļoti augstā līmenī organizētās Vidzemes sesijas, braucot uz Rēzekni, es biju gatavs tam, ka viss varētu arī nebūt tik labi, kā Gulbenē, bet jau pirmajās sesijas minūtēs manas šaubas izgaisa. Arī šīs sesijas organizatori skraidīja apkārt un rūpējās par to, lai visiem viss būtu. Naktīs sastādīja kompāniju, ar sirsnīgu smaidu uz lūpām rūpējās par to, lai naktīs strādājošie nebūtu izsalkuši un izslāpuši, lai netrūktu darba piederumi un citas nozīmīgas lietas. Manu sajūsmu par sesiju, protams, vairoja iespēja strādāt vienā komitejas vadītāju pārī ar sesijas prezidenti.

Pats lielākais prieks ir pēc abām sesijām, kad viss jau it kā ir beidzies, bet tajā pašā laikā tas ir brīdis, kad var redzēt cik ļoti dziļi EJP ir iespiedies delegātu atmiņās, cik ļoti EJP ir iedvesmojis viņus un cik ļoti viņi vēlas piedalīties arī citos EJP pasākumos.”

Rakstu sagatavoja: Ieva Ozoliņa