RRS’11 organizatori un oficiāļi dalās iespaidos!

2011. gada pirmās dienas “Tellus” un Salaspils vidusskolēniem palikušas atmiņā kā jaunu iespaidu, pazīšanos un pieredzes laiks – kā lielisks iesākums panākumu gadam.

4. un 5. janvārī notikusī Eiropas Jauniešu parlamenta Rīgas Reģionālā sesija, kas aizsāka šī gada reģionālo sesiju maratonu (meklē kalendārā!), jau aizvadīta, bet fotogrāfijas, video reportāžas un nu arī intervijas liek atsaukt atmiņā komiteju darbu un organizatoru uzvaras vai neveiksmes. Vai tieši intervijas nav tas, ko gaidīji? Uzzini, ar ko RRS’11 paliks atmiņā un kā tajā pirmos soļus spēra jaunieši, kuri pavisam drīz paši veiksmīgi izpaudīsies kā organizatori!

Pirmajā dienā pie pusdienu galda.

Organizatori īsumā par to, kas nākamreiz jāņem vērā organizējot sesiju

Evija: Noteikti laicīgi jāsāk meklēt sponsorus.

Klāvs: Bija ļoti īss sagatavošanās laiks.

Elīza: Katei un Evijai ļoti daudz ko nācās darīt divatā, jo mums nebija laiks piedalīties sagatavošanas procesā.

Filips: Pārāk vēlu notika delegātu informēšana par viņu komitejām, tāpēc daudzi nebija sagatavojušies.

Kate: Jāņem vērā dažādi svētki, kas var iekrist periodā pirms sesijas, jārēķinās ar brīvdienām.

Pirmajā dienā īsi pēc pusdienām.

Daži jautājumi Anrijam, komitejas LIBE žurnālistam

Vai LIBE jau sāka komitejas darbu?

Anrijs: Tik tikko. Tēma ir par reliģiju un to, vai visu konfesiju pārstāvjiem ir vienādas tiesības un iespējas piekopt savu reliģiju Eiropā. Domājams, ka komiteja īpaši apspriedīs tās problēmas, kuras radušās dēļ Francijas lēmuma izsūtīt no valsts visus čigānus, Šveices aizlieguma būvēt minaretus, Beļģijas aizlieguma valkāt parandžas, u.c.

Kādi ir tavi iespaidi par sesijas sākumu?

Anrijs: Ļoti patīk, ienākot skolā uzreiz sajutos, kā EJP. Kā atnācu, tā miegs uzreiz pārgāja.

Jau pirms sesijas neizgulējies?

Anrijs: No rīta agri cēlos, bija eksāmens juridiskajā angļu valodā, nesen tikai atbraucu.

Kāda ir tava EJP pieredze?

Anrijs: Pagājušogad biju RRS Imantā kā delegāts. Žurnālista lomā šī man ir pirmā pieredze.

Kā viens no LNC’10 organizatoriem, ko tu iesaki šīs sesijas orgām?

Anrijs: Galvenais – esiet atsaucīgi un vairāk paši ejiet visiem klāt un jautājiet, vai viss kārtībā, vai nekas netrūkst un kā patīk sesija. Tad arī visi jutīsies daudz ērtāk un mājīgāk sesijā.

Kafijas pauzē pirmās dienas vakarā.

Intervija ar Arni Bērziņu, delegātu no IMCO komitejas

Sveiks, Arni! Kurā skolā tu mācies?

Arnis: Čau! Es mācos Ādažu Brīvā Valdorfa skolā. Ļoti jauka un radoša mācību iestāde.

Ar ko tu nodarbojies ārpus skolas?

Arnis: Spēlēju ģitāru.

Kā tu uzzināji par Rīgas Reģionālo sesiju?

Arnis: Tas patiesībā ir diezgan interesants stāsts. Es saņēmu e-pastu no kādas organizatores, kura man jautāja, kāpēc es neesmu atbildējis uz iepriekšējām vēstulēm. Tajā brīdī man nebija skaidrs, par ko ir runa, jo nekādus e-pastus par šo sesiju es nebiju saņēmis. Pēc tam man piezvanīja cits organizators un vēlreiz jautāja, vai es patiešām nevēlos braukt uz Salaspili. Tajā reizē es vairāk apdomāju visus par un pret un, tā kā mana klasesbiedrene Līva bija ļoti optimistiski noskaņota un vēlējās braukt, arī es piekritu. Tikām galā ar transporta problēmām un nu esam šeit.

Kādas tagad ir tavas domas par sesiju?

Arnis: Patiesībā ir nedaudz grūti, jo komitejas darbs ir par interneta drošību un politikas spējām to ietekmēt pozitīvā virzienā. Diezgan nopietni kopumā.

Vai ir kas tāds, kas tevi neapmierina sesijā?

Arnis: Gulēšana klasēs nav pārāk komfortabla

Ko tu vari mums pastāstīt par „teambuilding” jeb komandas saliedēšanas pasākumiem?

Arnis: Tas patiešām satuvināja mūs, biju pārsteigts par to, cik visi ir draudzīgi un atvērti. Bija ļoti jautri. AWESOME!

Otrās dienas rītā pirms Ģenerālās asamblejas.

Signe Rudoviča (žurnāliste ITRE komitejai)

Kāda bija tava pirmā pieredze EJP?
Signe: Es sāku 2008. gadā Ventspilī. Komitejā mēs sākumā bijām kādi 13 cilvēki, pirmās dienas laikā divi vai trīs no viņiem aizgāja prom, viss beidzās ar to, ka no komitejas tikai pāris cilvēki spēja kaut ko pateikt un virzīt diskusiju
Kādi ir tavi iespaidi par šo sesiju?

Signe: Riktīgi labi! Es esmu ļoti pārsteigta, ka ir tik daudz cilvēku, viņi runā angliski, viņi reāli runā Committee Work laikā, kas varētu likties it kā nieks, but I have seen some shit man.
Ko tu esi paveikusi kā žurnāliste RRS?
Signe: Es uzrakstīju trīs rakstus sesijas laikā (vienu par komiteju un divus random) un vēl divus rakstus pirms sesijas.
Kā tev veicās ar darbu, cikos varēji doties gulēt?
Signe: Gulēšana ar rakstīšanu nav saistīta (smejas). Es aizgāju gulēt trijos, bet rakstīšana aizņēma apmēram trīs stundas – vidēji raksts stundā.
Kādas attiecības veidojās starp delegātiem un žurnālistiem (nepārprast!)?
S
igne: Manuprāt delegāti jutās brīvi žurnālistu klātbūtnē – vismaz brīvāki nekā kopā ar čēriem. Galvenais ir neuztvert to lietu pārāk nopietni.
Nakts programma bija kaut kas īpašs, kā tavai komitejai patika?
Signe: Es pat īsti nezinu – man šķiet delegātiem vajadzēja vēl mazliet izkustēties pirms miega, lai gan visi jau bija pidžamās un gatavi uz miegu. EJP jau nav par miegu – tas ir par kaut ko foršu ko pēc tam atcerēties. Bet es ar saviem delegātiem noslēdzu tādu klusu vienošanos – ātrāk tiekam ar visu galā un varam iet uzvilkt sausas zeķes!
Es dzirdēju, ka būs arī kāds pārsteigums GA laikā.
Signe: Nekas īpašs jau nav, mums būs mock resolution.

Par ko?
Signe: Tad redzēsi, katrā ziņā būs smieklīgi.

Pēc sesijas.

Kristīne Liepiņa, TRAN komitejas vadītāja.

Tev šī bija pirmā sesija komitejas vadītājas lomā, kā tev patika?

Kristīne: Principā man ļoti patika. Šo divu dienu laikā sapratu, cik ļoti būt komitejas vadītajam atšķiras no iepriekš piedzīvotās delegāta pozīcijas. Tā bija man  pavisam jauna, neatklāta EJP puse. It kā tā ir tā pati sesija, bet visa darbība ir citādāka. Sesijas laikā bija daži starpgadījumi, bet kopumā guvu sev jaunu pieredzi un sapratu, ka noteikti vēlēšos atkārtot. Noteikti nenožēloju, ka piedalījos.

Kā tu novērtē savu darbu sesijas laikā?

Kristīne: Man noteikti vēl ir garš ceļš ejams, lai mācītos, jāpasakās manam co-chair`am, kurš palīdzēja mirkļos, kad radās kādas problēmas. Nākamreiz vairāk sagatavošos komitejas darbam.

Vai tu esi apmierināta ar savas komitejas paveikto?

Kristīne: Jā, viennozīmīgi. Mana komiteja paši pēc savas iniciatīvas spēlēja dažādas spēles brīvos brīžos. Ģenerālās asamblejas laikā visi komitejas delegāti teica kādu vārdu, viens otram palīdzēja, pēdējā mirklī arī izdevās uzrakstīt attack speech. Divu dienu sesija nav īsti mērķēta, lai uzrakstītu lielisku rezolūciju, drīzāk, lai jaunieši iepazītu Eiropas Jauniešu parlamentu un saliedētos. Kopumā ļoti liels prieks par viņiem.

Tavs vēlējums citiem jaunajiem komiteju vadītājiem:

Kristīne: Novēlu nevis to, lai nerastos nekādas problēmas, bet, lai ar tām, kas rodas, prastu tikt galā!

Intervijas sagatavoja Klāvs Galenieks.