Greetings Earthlings

Es domāju, ka man vajadzētu pieņemt kādu labskanīgu pseidonīmu, ņemot vērā faktu, ka es esmu te uz palikšanu! Tieši tā, zaķīši! Un atkal, atkal debesis pušu, un atkal es rakstu blogu par mūsu vienreizējajiem Tellus cilvēkiem.
Šoreiz pievērsīsimies orgām. Piektdienas priekšavakarā pirmo reizi sanāca kopā visi (nu, labi. Gandrīz visi – Gunta – mēs tev sūtam pozitīvos domu viļņus, jūti??) Valmieras Nacionālās EJP sesijas organizatori un organizatores. Kopskaitā 11 (Gunta, atkal sūtam domu viļņus, ja). 

Un visiem tiem, kas nepievienojās mums vakar, man ir tikai divi vārdi – Kinder Surprise. Jā, mmm, jā. Mūsu supā-dupā galvenās orgas Ieva un Marta (vai Marta un Ieva, kā īsti ar jums tur ir, ko?) iedeva mums šokolādes olas. Un ir forši, jo Kinder Surprise sevī apvieno gandrīz visas cilvēka dzīvei dārgākās, svarīgākās un zīmīgākās lietas – ēdienu un izklaidi. Vnk stundām ilga izklaide ar adavancētām polimēru rotaļlietām. Man bija divdaļīga plastmasas sieviete ar kļičku NavigĀtors. -__-

He, un tad mums vajadzēja atrast saikni ar savu iekapsulēto plastmasas draugu – kas nu kuram – matu krāsa, transporta līdzeklis vai citas fizinomiskas īpašības. Es taču teicu – stundām ilga izklaide.

Virzoties tālāk noteikti jāapskata arī ietilpīgās sarunas, kurās dominēja trīs galvenie jautājumi – 1. Bērnības trauma, 2. Kā tu sevi pārsteigsi Valmieras sesijā un 3. Kas tev vēl par mani būtu jāzina (lol – nu kad tu to saki tādā tonī, cilvēki var padomāt kaut ko sliktu). Bet tātad. Domāju, mūsu jaunos orgas var iedalīt divās daļās – trauma ar ūdeni un trauma ar dzīvnieku (džīz, nu – beidz domāt sliktas lietas!). Un vēl “man uz galvas uzkrita zāģis”. Ziniet dārgie, drāma, drāma, drāma un kopā saliekot visas tās bērnības pieredzes sanāktu tāds riktīgi defektēts indivīds, tomēr neraizējieties ne mirkli ilgāk – draudzīgais Tellusieša plecs dala visas sāpes uz pusēm. Pus-sāpe jau gandrīz nav sāpe.
Fuij, cik fatālistiski. Žigli jāmaina topiks. Tā. Ko mēs vēl darījām? A vot neteikšu.

Mēs likām puzli!!! Wooooooot! Tur virsū bija Jasmīna (nevis sieviete!) un Radža (nevis vnk kaut kāds tīģeris!!) un Sultāns (nevis kaut kāds vīrietis!!). Tīmbildings old school style. Vispār no malas varētu būt, ka izskatījās labi. Mēs visi kā mazi Lieldienu pīlēni astītes saslējuši gaisā, ar galvām kopā meklējām, “kur derēs tas draņķa zaļais gabaliņš ”. Un neskatoties uz abnormāli lielo zaļo kauliņu skaitu, mēs to tomēr paveicām. Visi kopā! Ja mēs tā turpināsim ir noteikti iespējams, ka augusta sākumā jums visiem tur ārā nāksies piedzīvot pašu lieliskāko UN visaugstākajā pakāpē stilīgāko Nacionālo sesiju. Ever. Punkts.
Saulainas un Priecīgas Lieldienas!

Pagaidām-bez-pseidonīma-Signe