Forumu apceļotājs

Periodā no no 12. jūlija līdz 19. augustam mūsu pašu Māris Rutkis paguva apmeklēt divus starptautiskos forumus. Tikai pāris dienas pēc TeNS, Krakovā, norisinājās Polijas EJP 1. Starptautiskais forums savukārt augusta vidū, Ukrainā norisinājās 1.Odesas Starptautiskais forums. Ir skaidrs, ka viņš ir viens no pirmajiem TeNS delegātiem, kas izbaudījis starptautisku atmosfēru uz savas ādas. Tieši tādēļ bija skaidrs, ka ir jānoskaidro, kas tad Mārim no tā visa paticis ir visvairāk.

Kas būtu tā viena lieta, ko tu izbaudīji Krakovā un Odesā un vēlētos redzēt Latvijas sesijās?
Es biju sajūsmā par Krakovas foruma komiteju vadītāju iesaistes līmeni Ģenerālās Asamblejas laikā. Pēc Tiago Correia Machado [sesijas prezidenta] norādijumiem viņi šķiroja debašu jautājumus, apstiprinot tikai konstruktīvu kritiku, ieteikumus, uzlabojumus, nevis tikai „plikus” pretargumentus. Mana komitejas vadītāja, Malika Bouazzaoui, pārlasīja visas runas, deva ļoti labus komentārus un, izmantojot līmlapiņas apsprieda ar mums gandrīz katru debates punktu, kuru gribējām pacelt, atraidot ļoti daudz vājos punktus. Līdz ar to debašu līmenis bija ļoti augsts un ĢA laikā biju spiests domāt par un analizēt tobrīd apspriežamo rezolūciju daudz vairāk nekā parasti. Tā bija ļoti laba pieredze un pārliecinoši uzlaboja mani kā delegātu. Varam ticēt viņam vai ne, Tiago pat atļāvās teikt, ka tas bija augstākais debašu līmenis, ko viņš bija redzējis visas savas EJP karjeras laikā. Tas, protams, prasa arī augstu akadēmisko sagatavotību no delegātiem, bet domāju, ka kādā līmenī to var ieviest arī Latvijas sesijās.

Ņemot vērā, ka Odesas foruma oficiālā tēma bija ekoloģija, mēs visur pārvietojāmies ar kājām, un lai gan bija cilvēki, kas sūdzējās par regulārajiem 30-40 minūšu garajiem pārgājieniem, tā bija lieliska iespēja socializēties. Varbūt tas prasa daudz laika, kuru, teorētiski, var izmantot citur, taču tas, manuprāt, bija daudz interesantāk nekā pārbraucieni ar sabiedrisko transportu. Sevišķi ejot atpakaļ uz viesnīcu no vakara pasākumiem, kad piedziedājām visu Odesu. Vēl viena lieta, ko varētu izmantot kādā Rīgas vai, piemēram, Ventspils vai Liepājas sesijā ir vakara pasākums uz prāmja. Tā bija ļoti izdevusies ballīte.

Kas būtu tās lietas, kas, tavuprāt, mūsu sesijās tomēr ir labākā līmenī, nekā ārzemēs?
Tas organizēšanas līmenis, kādu esmu redzējis Latvijā, sevišķi liekot uzsvaru uz TeNS, ir augstāks nekā abos šajos forumos. Tajos gandrīz regulāri kavējām grafiku, it sevišķi Krakovā. Odesā it īpaši bija padaudz apšaubāmi organizatoriski lēmumi, lai gan tas, atskaitot dažus incidentus, man īpaši netraucēja izbaudīt forumu. Starp citu, biju diezgan pārsteigts par to, ka ļoti daudz cilvēku abos forumos jautāja par TeNS tiklīdz izdzirdēja, ka esmu no Latvijas.

Kurš ir tavas vasaras spilgtākais notikums, ko tu atceries no šiem diviem forumiem?
Iespējams tas ir tādēļ, ka tas bija visnesenākais no visiem, bet visspilgtāk atmiņā ir palicis visu Odesas foruma dalībnieku grupveida apskāviens pēc ‘Imagine’ un sekojošā pusminūte ar ‘EJP’ saucieniem. Gigantisks apskāviens ir labs veids kā nobeigt sesiju. Abi forumi bija pārpildīti ar maģiskiem brīžiem, bet šķiet, ka šis lika izjust visvairāk emociju.

Kas ir tas, kas tev lika “nenokārt degunu”, bet gan doties uz šiem forumiem? [Māris netika izvirzīts pārstāvēt Latviju nevienā no Starptautiskajām sesijām]
Uz Krakovu pieteicos jau pirms TeNS kā uz ‘plānu B’, jo tajā laikā nebiju pilnīgi pārliecināts, vai man izdotos piedalīties TeNS, tā kā nebiju delegāts nevienā no „sezonas” Reģionālajām sesijām. Latvijai bija piedāvāts sūtīt savu delegāciju, un Arnolds aktīvistiem izsūtiju epastu. Pateicoties EJP Latvijas labajai sirdij tomēr izdevās braukt arī uz TeNS. Sākumā nedaudz baidījos no tā, ka uz Krakovu jābrauc jau 3 dienas pēc TeNS, šķita, ka būs pārlieku piesātināts periods, bet tas bija tā vērts un nebija nekādu problēmu. Par Krakovu biju stāvā sajūsmā, iespējams, arī tāpēc daudz neminstinājos, kad Ukraiņu delegācija aicināja mani pieteikties arī Odesai. Pateicoties šiem 3 pasākumiem, varu 2012. gada vasaru saukt par līdz šim labāko mūžā.

Kāpēc tu ieteiktu latviešu delegātiem, kuri nekur vēl nav devušies uz ārzēmēm, darīt to?
Ārzemju sesijas ir pavisam cits ‘zvērs’, tās ir pavisam savādākas nekā sesijās, kur uz katra stūra ir kāds latvietis. Tu esi spiests komunicēt un tādējādi iepazīt ļoti daudz jaunu cilvēku, iepazīt viņu kultūru, pārstāvēt savējo, un šī komunikācija ir daudz interesantāka. Es kontaktējos ar cilvēkiem, kurus iepazinu Krakovā un Odesā daudz vairāk nekā ar tiem, kurus iepazinu TeNS. Neskatoties uz to, ka mūsu Nacionālā sesija bija labāk organizēta nekā Krakovas un Odesas forumi, tās uz mani atstāja daudz lielāku iespēju šo ārzemju sesijas vides dēļ, kuru ir ļoti grūti atdarināt vietējās sesijās. Tieši tādēļ ar prieku braukšu arī uz Nirnbergas konferenci decembrī un lieki neskumstu par to, ka netiku izvirzīts uz kādu no Starptautisko sesiju, jo zinu, ka lieliski pavadīšu laiku.

Ceram, ka Māra stāsts un izjūtas liks arī citiem “nenokārt degunu”, ja nav tikuši izvirzīti uz kādu no Starptautiskajām sesijām, bet gan sekot līdzi drīzumā notiekošajām sesijām un izbaudīt ārzemju sesiju noskaņu arī pašiem.