Forums par Latvijas nākotni – “Latvija 2030. Tava izvēle”

4.  martā Latvijas Universitātēs Mazajā Aulā norisinājās viens no pieciem reģionālajiem formiem par Latvijas nākotnes tuvākiem 20-30 gadiem, ko nedēļas laikā   dažādās pilsētās organizēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Dalībniekiem tika piedāvātas divas diskussiju tēmas – Atvērt darba tirgu vai mobilizēt mūsu pašu cilvēkus? Izglītot tikai sevi vai piedāvāt šādu pakalpojumu arī citiem?

Veidojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir jāpatur parātā divas nopietnās problēmas – darbaspēka un cilvēkresursu trūkums. Šo problēmu foruma organizattori piedāvāja risināt, izvēloties vienu no piedāvātām alternatīvām: esošo cilvēkresursu maksimālu mobilizāciju, vai darba tirgus liberalizāciju.

Lielākā daļa diskussijas dalībnieku iebilda pret dilemmu formu, pierādot, gan, ka šīs divas alternatīvas nav vienīgie risinājuma veidi, gan to, ka šīs alternatīvas viena otru neizslēdz, bet gan spēj papildināt.

Tomēr diskussijas vadītais, žurnālists Haralds Burkovksis  norādīja, ka arī līdz šim, runājot par Latvijas nākotni, mums jau ir nācies izdarīt izvēli starp diviem variantiem, piemēram, referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šādu viedokli gan es, gan daudzi foruma dalībnieki bija gatavi apstrīdēt, jo kā tikko jau bija minātes, šīs alternatīvas, kas tika piedāvāts, nav diametrāli pretējas, un ne viena no tām nespētu pastāvīgi atrisināt pastāvošās problēmas.

Kas attiecās uz pirmo dilemmu, kas piedāvāja risināt darbaspēka un cilvēkresursu trūkuma ar divām alternatīvām – Esošo cilvēkresursu maksimāla mobilizācija vai Darba tirgus liberalizācija, tad bez šaubām, ātrākais risinājums būtu atvieglot viesstrādnieku ievešanas noteikumus, tomēr jārēķinās, ka tas varētu radīt jaunas problēmas Latvijā tālākā nākotnē. Lielakā daļa foruma dalībnieku atzina, ka darba tirgus liberalizācija jau tuvākā nākotnē kļūs par neizbēgamu, tomēr tika paustas bažas par sekām, ko varētu radīt nekontrolēta viesstrādnieku ievešana, ņemot vērā, ka ka valsts iedzīvotāju sastāvs ir etniski nevienndabīgs un latviešu īpatsvars ir tikai 60% saskaņā ar vispostīvākiem rādītājiem. Pie tam, ir jomas, kas nebūtu atrisināmas ar darba tirgus liberalizāciju, jo paredz darbu tikai cilvekiem ar augstāko izglītību valsts valoda un šī valodas iedālo pārvaldīšanu. Ņemot vēra, ka ir novērojams darba spēka trūkums šajās jomās, tad vienīgais veids, ka risināt šo problēmu, ir tik tiešām maksimāla esošu cilvēkresursu mobilizācija. Ir liels skolotāju trūkums skolā, un, manuprāt, šo problēmu varētu sisnāt ar šīsprofessijas prestiža celšanu, kas diemžēl nenotiek.

Pēc kafijas pauzes, pēc kuras gan dalībnieku skaits bija manāmi mazinājies, atsākās diskussija, par kuras vadmotīvu kļuva izšķiršanās starp izglītības sistēmas atvērtību un uzsvaru uz tās ārējo konkurētspēju vai Latvijas vietējā potenciāla mobilizāciju.  Iespējams, šīs diskussijas tēma arī ir izskaidrojums tam, kādēļ foruma otrā daļa nebija tik ļoti apmeklēta. Personīgie novērojumi parādīja, ka izņemot mani pašu un vēl vienu RTU studentu, diskussijā nepiedalījās neviens jaunāks par 35 gadiem. Ņemot vērā, ka man pašai 2030. gadā būs 45 gadi, tad rodas jautājums, kādēļ netiek iesaistīti cilvēki, kuriem būs jādzīvo lielākā daļa sava mūža valstī, kas attīstīsies saskaņā ar šo stratēģiju, kuras veidošana ir notikušo forumu mēŗkis.

Kas attiecās uz otru foruma daļu, kuru apspriestais temats skar mani tieši kā studenti, tad nesaprotu, kādēļ par šādām alternatīvām izšķirās cilvēki, kuri ar attāli saistīti gan ar šī pakalpojuma, izglītības, ņemšanu, gan ar sniegšanu.

Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas autori, analizējot situāciju Latvijas izglītības sistēmā, secināja, ka Latvijas vidusskolu un augtskolu beidzēji izšķirās par turpmākās izglītības iegūšanu  ārvalstīs. Ekspertuprāt, tas liecina par to, ka Latvijas izglītības sistēma piedāvājuma ziņā nav ārēji konkurētspējīga. Manuprāt, šī problēma ir radusies tādēļ, ka netiek celts Latvijas izglītības prestižs, bet tas absolūti neliecina par Latvijas izglītības kvalitātes un konkurētspējas neesamību.

Saskaņā ar ekspertu viedokli, fakts, ka Latvijas augstskolu atalgojums pieļauj iespēju algot citu valstu pasniedzējus, tiesa, to pašlaik sarežģī vairākas likumdošanā noteiktās normas, mazina konkurenci pasniedzēju vidū un pazemina apmācības kvalitāti Latvijas augstskolās. Es gan uzskatu, ka šāda iespēja, līdzīga ka izglītības iegūšana ārvalstīs, garantē mums sagatavotus speciālistus jomās, kurās Latvijā netiek piedāvāta izglītība. Proti, turpmāk šie speciālisti spēs gan pielietot savas zināšanas to kompetences jomās, gan dot šīs zināšanas tālāk, piedāvājot Latvijas jauniešiem iespēju izglītoties šajās jomās gan savā valstī, gan šīs valsts valodā. Tādēļ mani ļoti iepreicināja diskussijā dominājošais viedoklis, ka izglītības sistēmai neapšaubāmi jābūt atvērtai, jo izglītības būtība ir „būt atvērtai” pret visu jauno.

Uzklausot forumā izskanējošos viedokļus, par Latvijas nākotnes vīzijas saturu atbildīgās grupas vadītājs Roberts Ķīlis uzsvēra, ka pēc šo viedokļu apkopošanas  vasarā sabiedrības apspriešanai tiks izvirzīti jau četri valsts attīstības scenāriji. Pirmā Latvijas ilgtspējīgas stratēgijas redakcija varētu būt gatava rudenī.