Eiropas Komisijas Pārstāvniecība aicināja uz diskusiju

Šī gada 15. maijā Eiropas Savienības mājā notika diskusija par tēmu Skološanās Latvijā un citviet Eiropā, filosofs, LU prof. Dr.phil. Igors Šuvajevs aicināja diskutēt par šādiem jautājumiem:
– vai skolas bērni Latvijā ir pārslogoti?
– līdzšinējās izglītības reformēšana vai tās deformēšana?
– vai Eiropas pieredze tiek ņemta vērā?
– skolotāju trūkums vispārējās pedagoģizācijas apstākļos?
– vai algu paaugstināšana ir atrisinājums?

Jautājumi var šķist pārlieku sarežģīti un ar vienu vārdu neatbildami, bet tā pavisam noteikti nav. Šie jautājumi tāpēc ir diskutējami, lai nonāktu pie kopsaucēja un rīkotos un tas arī ir mērķis.

Sākumā vēlos sākt ar pelnītu kritiku mums pašiem – pirmkārt, šī ir vienreizēja iespēja “Tellusam” izpaust savus viedokļus par jautājumiem ar kuriem saskaramies ikdienā, izglītība ir mūsu lauciņš, ar tās popularizēšanu mēs nodarbojamies ikdienā, mēs vēlamies, lai jaunieši sāk rīkoties, lai viņi ir aktīvi un šī diskusija ir reāla iespēja iegūt atbalstu no Eiropas Savienības institūcijām, un šī diskusija tika izziņota nedēļas iepriekš un vēl dienu iepriekš izsūtīts atgādinājums, tāpēc man tas liekas ļoti dīvaini no mūsu puses, ka uz šo diskusiju ieradās viens (!!!!!) cilvēks no mūsu organizācijas! Man rodas jautājums – uz ko mēs īsti ceram ? Kā mēs vēlamies panākt, ka “Tellus” darbība ir zināma visā Latvijā? Ir skaisti izvirzīt sev augstus mērķus, bet tie ir jāīsteno pakāpeniski un tāda elementāra lieta kā atnākt uz diskusiju par to, ar ko MĒS nodarbojamies ir viena no tām lietām, kas ir jādara, lai sasniegtu šos pašu izvirzītos mērķus. Ja kādam tas liekas pārāk neinteresanti un nelietderīgi, tad iesaku sev uzdot jautājumu – vai tiešām Tu vēlies panākt, ka Latvijas jauniešu darbs ir paraugs pasaulē?

Turpināšu ar šajā diskusijā iegūto jeb pareizāk sekot neiegūto – uz šo diskusiju tika aicināti eksperti – Guntars Catlaks, Eiropas Izglītības darbinieku asociācijas pētniecības koordinators, Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Eva Ikstena un Sorosa fonda – Latvijas Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmas direktore Liesma Ose. Pēc amatiem un vārdiem ievērojami cilvēki, lai varētu sagaidīt atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem. Viss ko es varu pateikt, ka uz nevienu jautājumu es konkrētu atbildi nedzirdēju! Tiesa, jāatzīst, ka uz jautājumu “vai skolas bērni Latvijā ir pārslogoti?”, Eva Ikstena devu skaidru un gaišu atbildi, “Nē!”.

Pēc tam, kad katrs no ekspertiem biju devis savu viedokli šajos jautājumos, varēja sākties diskusija. Tiesa, es īsti nesapratu par ko, jo ekspertu viedokļos nekas konkrēts neskanēja, tāpēc diskusija reāli bija par neko jeb par Izglītību Latvijā kopumā. No sākuma, gan vispār nevēlējos rakstīt par šo diskusiju, bet dzirdot spārnotus teikumus, nolēmu tos fiksēt rakstiski, tā teikt, lai ir par ko padomāt.

Diskusijas vidū, tika izvirzīts jautājums, par to, kur paliek visi tie studenti, kas mācās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kur paliek mūsu topošie skolotāji? Atbilde no auditorijas skanēja sekojoši: “Skolā nav brīvu vakanču jaunajiem skolotājiem!”. Nu ko, iesaku apmeklēt portālu www.e-skola.lv un apskatīties piedāvājumus par brīvajām vakancēm skolā!

Pēc kāda brīža diskusijas vadītājs, rezumē izteikto, sakot, ka izglītība, acīmredzot, ir prece nevis vērtība! Sekojošs eksperta viedoklis: “Nevērtīgu preci nepērk!” Man komentāri ir lieki…

Diskusijas laikā dzirdu vēl neskaitāmus citātus par studentiem, kā piemēram to, ka “ja 3.kursa students nestrādā, tad viņš tiek uzskatīts par lūzeri”. Nezinu, bet kāds tam sakars ar “Skološanos Latvijā un citviet Eiropā”?

Diskusijas sākumā Guntars Catlaks izsakās, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz izglītību, tāpat kā tiesības uz brīvību un elpošanu. Taisnība! Nevar nepiekrist, bet vēlāk, kad tiek runāts par bezmaksas augstāko izglītību, rodas jautājums: “Ja man ir tiesības uz izglītību, kāpēc man par to ir jāmaksā??????” Kur te ir likumsakarība? Kāpēc man ir jāmaksā par manām tiesībām? Atvainojiet, šausmas…

Vēlāk tiek minēts tīrs fakts: “50% procenti studenti, nestrādā darbu, kurš atbilstu viņu pabeigtajai fakultātei!”. Kāds jaunietis izsaka to, ka “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra” ir iespēja, kā uzzināt ko vēlas mācīties, un ne tikai iespēja, bet tas ir jāuzstāda kā primārs nosacījums pirms ej kaut kur mācīties. Pats gan vaļsirdīgi atzīstas, ka nestrādā darbā, kas atbilstu viņa pabeigtajai fakultātei!

Kā redzat, uz nevienu jautājumu atbilde netiek sniegta, un ar šādiem citātiem diskusija tika piebārstīta 2 stundas! Tāpēc vēlos uzdot elementāru jautājumu, vai mēs to tā vēlamies atstāt? Varat droši rakstīt, ka mums jau nemaz nebija liela jēga ierasties, ja jau šitāds “sviests” tika laists, bet nedarīt neko jau vienmēr ir ērtāk un labāk!

Nevienu nevēlos aizskart personiski, tikai aicinu padomāt par to, kas ir nepieciešams mums nevis sev! Es sapratu, ka šādi tas nevar turpināties.

Paldies!

P.S. Ceru, ka uz nākamo diskusiju tomēr atnāksiet (it īpaši kāds no Valdes)!