BS jeb BĀRENE (tev) SEKO

Nu re… un  atkal klāt kārtējā nedēļas nogale, kad var palūkoties uz nedēļas laikā paveikto un atpūsties pēc labi padarīta darba… Lai arī šajā nedēļas nogalē atpūšos un dzīvojos pa mājām, skatos labas filmas un domāju par nākotnes plāniem, tomēr, katru reizi, ieritinoties zem biezas un siltas segas un kavējoties pie karstas tējas tases ar medu, mani nepamet domas par pagājušo nedēļas nogali, kad man bija iespēja pavadīt divas dienas kopā ar savu otro ģimeni – Tellusiešiem (jā, jā, Tellus birojs man jau sen kā kļuvis par otrajām mājām un Tellus cilvēki – par otro ģimeni)…


Vilnas ZeķesVienīgi žēl gan, ka neizdevās satikt visus…  tāpēc padalīšos atmiņās un pozitīvās noskaņās ar tiem, kuri nebija klāt šajā tikšanās reizē un kuri tā vien nepacietībā gaida ziņas, kā tad mums pagājušajās brīvdienās gāja…
Nu tad tā…
Pagājušajā nedēļas nogalē (7. – 8. novembrī) aktīvākie un neatlaidīgākie Tellusieši tikās privātskolā „Patnis” (starp citu, LIELAIS PALDIES Ancei, tai, kas Dzied, un skolas vadībai par mājīgajām telpām  ) pasākumā, kas oficiāli tiek dēvēts par Biedru Semināru (pazīstams arī kā BS), bet neoficiāli par Tellusiešu kopā sanākšanu, iepazīšanos un labu laika pavadīšanu divu dienu garumā.
Tā nu sestdienas pirmo pusi pavadījām iepazīstot viens otru un pasmejoties paši par sevi. Ļāvāmies gan pikošanās priekiem (šoreiz gan ne ar sniegpārslām, bet gan ar saviem pašportretiem), gan mīļiem un sirsnīgiem apskāvieniem un jautrām čalām par mīļākajām filmām, gan arī peļņas gūšanas iespējām iedomātos uzņēmumus (nu ko te vēl lai piebilst – līdz biznesmeņiem gan vēl nedaudz jāpaaugās)…
Pēc tik jautra un iedvesmojoša rīta cēliena papusdienojām kopīgi un tad jau ķērāmies pie nopietnākiem darbiem – prezentācijām… Ko tikai jaunu neuzzinājām!!! Prezentāciju laikā iepazināmies gan ar Tellus nākotnes mērķiem 5 gadu garumā, gan ar aktuālāko informāciju EJP Latvija un treniņu darba grupā, kā arī ar treniņu organizēšanas konceptu un uzklausījām daudz interesantu un lietderīgu padomu no mūsu IT cilvēka – Dāvja.
Laiks gan paskrēja vēja spārniem (nu kā jau vienmēr) un pēc prezentācijām jau atkal visi draudzīgi tikāmies pie vakariņu galda… Lai gan jāteic, ka tās gan pagāja ļoti ātri, jo visi domās jau bija citur – kā nekā pēc vakariņām taču notikās lielā jubilāciju svinēšana un pidžamu ballīte (tiem, kas nesaprata, paskaidroju – visi kopā svinējām dzimšanas un vārda dienas tiem Tellusiešiem, kuriem tās bija septembrī un oktobrī!)… starp citu, pateicoties Krišjānim (PALDIES, Krišjāni!) turpmāk mums Tellus birojā būs liels, liels jubilāciju kalendārs, lai vienmēr zinātu, kad mums ir svētki svinami!
Ooooo…. un tad sekoja VAKARA NAGLA – „Bārene” (paskaidroju – filma par 10 gadīgu meiteni, uz plašākiem skaidrojumiem gan neceriet – kā nekā, tā ir filma, kas jāredz pašiem! )… ne velti svētdien, visas dienas garumā, „Patnī” nerimstoši skanēja joki par bāreni…
Tomēr nemaz nedomājiet, ka mēs visu nakti priecājāmies, svinējāmies un līksmojāmies un tad svētdien gulējām visu dienu – nebūt ne!!! (nu mēs taču esam Tellusieši, kas vienmēr un visur ir uzdevumu augstumos! )
Svētdienas rītā jau agri bijām darba kārtībā, jo mūs sagaidīja ļoti čakla darbošanās trijos workshopos – pie Zanes (tēma – projekts „Neformālā vidusskola”, Zane – LAI IZDODAS!), Safrika (tēma – EJP Latvija koordinatoru sistēma) un pie Svetas (treniņš – sponsoru piesaistīšana)! Lai arī par workshopu lietderīgumu un veiksmīgu un ražīgu izpildi vairāk būtu jājautā pašiem grupu vadītājiem, tomēr man liekas, ka ieguvums bija katram.
Un tā, pavisam nemanāmi, bija pienācis arī laiks doties mājup… kā nekā – pirmdien taču visus gaida atkal ikdiena – skola, darbs, bet esmu pārliecināta, ka atmiņas par saulaino un gaišo nedēļas nogali mūs pavadīs mūsu ikdienas gaitās vēl ilgi, ilgi!
Pirms došanās projām, mēs visi sanācām kopā un centāmies Tellusu aprakstīt ar vienu lietvārdu….
Un re, kādas domu pērles mums te tapa:
„Man Tellus ir nedaudz caurumainas, tomēr bezgala mīļas vecmāmiņas adītas zeķes, kuras silda ne tikai miesu, bet arī garu, tieši dažādība dzijiņu krāsā, vecmāmiņas rakstā un zemeņu ievārījuma traips dod mājīgo siltuma sajūtu. Tomēr zeķītes ir padilušas, ir parādījušies pāris caurumiņi, zeķītes nesilda tik labi kā agrāk. Vecumvecie valgi ir dabiski atiruši, daļa jauno ir vēl tikai kamolā. Tagad laiks uztaisīt lielu ķimeņu tējas krūzi un ķerties pie adatu četrotnes. Adīšana sagādās zināmas grūtības, tomēr cilvēki to ir darījuši arī iepriekš. Tomēr, man šis izaicinājums būs ļoti īpašs, kā nekā, Tellus ir manas mīļākās zeķītes. :) ” /Made by Ivars/
Nu ko – atliek vien paņemt lielu tējas krūzi un ķerties pie adīšanas! LAI MUMS VISIEM KOPĀ IZDODAS!

Edīte