Par Tellus

2128-TellusZetonvakars2014-34
Latvijas Jauniešu organizācijas “Tellus” (turpmāk – Tellus) mērķi ir veicināt jauniešu integrāciju, toleranci un pilsonisko līdzdalību Latvijas un Eiropas līmenī, kā arī sekmēt jauniešu konkurētspēju, izaugsmi un iniciatīvu. Galvenie Tellus darbības virzieni ir Eiropas Jauniešu parlaments un treniņu vadīšana.

Tellus vīzija ir redzēt enerģijas pilnus jauniešus, kuri ir gatavi strādāt, lai mainītu sevi un vidi sev apkārt.

Dibināšana

LJO “Tellus” (dibināta ar nosaukumu “Latvijas Jauniešu kustība “Tellus””) tiek dibināta 2004. gada jūlijā, bet tās pirmsākumi meklējami vēl senāk.

2003. gadā Latvijā pirmo reizi notiek starptautiskā Eiropas Jauniešu parlamenta sesija, pēc kuras daži jaunieši – Kaspars Birškens un Dace Neimane (pirmais Tellus prezidents un viceprezidente) – aizsāk idejas popularizēšanu Latvijā. Sākumā dalībnieki reģionālām sesijām tiek meklēti caur draugiem un paziņām, tā pamazām izveidojas domubiedru grupa – Mārtiņš Kālis, Ance Kalēja, Līva Sarma, Elīna Grīniece, Annika Vītola, Tatjana Stepanova, Andris Puriņš un Artis Frankovičs.

Pēc piedalīšanās Tallinas starptautiskajā EJP sesijā un pirmās EJP atlases organizēšanas, sākas Tellus radīšanas process. 2004. gada pavasarī bez iepriekšējas pieredzes jaunieši reģistrē organizāciju, izveido statūtus un atklāj pirmo vairāku dienu EJP sesiju. Sākuma posmā liels atbalsts Tellus nāk no Lielbritānijas.

Nosaukums

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir nosaukums. Pēc tādu variantu apspriešanas kā apelsīns, lifts, u.c., jaunieši vienojas par latīņu valodas vārdu “Tellus”.

Pēc Hērodota rakstiem Aristoteļa universitātes bibliotēkā, vārds Tellus ir saistīts ar stāstu par seno Atēnu filozofu un likumdevēju Solonu un Lidijas valdnieku Krēzu.
Krēzs, uzņēmis Solonu par viesi un izlielījis savas bagātības, pieprasījis atbildi uz jautājumu – kurš ir laimīgākais cilvēks pasaulē. Valdnieks cerējis, ka tas būs viņš pats, taču atbildē atklāti saņēmis: Tellus.

Solons izskaidrojis Krēzam savu atbildi caur grieķu pilsonības fundamentālo principu: indivīds meklē laimi tādu cilvēku sabiedrībā, kam piemīt līdzīgas ambīcijas, intereses un rakstura iezīmes; toties pati laime ir atkarīga no personīgajām īpašībām un riska, ko gatavs uzņemties, ģimenes un draugiem, kā arī attieksmi pret tiem. Senajā Grieķijā privātā dzīve, savu vajadzību apmierināšana un pilsonība bija divi cieši saistīti koncepti, kas atkarīgi viens no otra.
Pamatojoties uz rakstu tulkojumiem, Tellus bija skaisti un apdāvināti bērni, kuru laipnība atbilda grieķu ideālam par labo. Arī mazbērni, ko varonis redzēja uzaugam, kļuva par izciliem Grieķijas pilsoņiem. Tomēr īstais iemesls, kādēļ Solons Tellus piešķīra laimīgākā cilvēka titulu, ir cits.

Saskaņā ar gudro filozofu, Tellus bija īpašs ar savu varonību un pašaizliedzību. Kaujā par Atēnām pret Eleusīnu varonis krita heroiskā nāvē, kas izpelnījās grieķu atzinību un publisku pagodinājumu. Tellus brīvprātīgi, nebūdams profesionāls armijas kareivis, devās cīņā palīdzēt saviem līdzpilsoņiem, upurējot savu dzīvību citu labā.