Vai Eiropai jāiejaucas situācijā, kas šobrīd valda Krievijā saistībā ar Valsts Domes vēlēsanām, vai Eiropas savienībai būtu jākļūst par Eiropas Savienotajām valstīm, kā apturēt Baltijas jūras piesārņojumu? Tie ir tikai daži jautājumi, uz ko jauniešiem triju dienu laikā bija jārod atbildes. Grupēti septiņās komitejās kopā ar saviem komiteju vadītājiem, delegāti pūlējās rast atbildes uz jautājumiem, kas jārisina tieši šobrīd, lai pēc tam prezentētu savu darbu citām komitejām un debatētu.

Sesija varēja lepoties ne vien ar Signi Grozniju un Anci Rudzīti galveno organizatoru lomā, ļoti starptautisku vadību, ko sastādija sesijas prezidente no Polijas Zosia Wasik un viceprezidenti Karin-Liis Lahtmäe no Igaunijas un Sebastian Hosu no Rumānijas, preses komandu, ko vadīja redaktori Kārlis Caune un Andre Tamm (Igaunija), bet arī ar lieliskām telpām Latvijas Starptautiskajā skolā.

Latvijas Starptautiskā skola (International School of Latvia) tika dibināta 1994. gadā un sākotnēji atradās Jūrmalā, Bulduru dārzkopības vidusskolas telpās. Līdz ar skolas izaugsmi un skolēnu skaita palielināšanos, tika lemts, ka jārada savas telpas, uz kurieni pārcelt mācību iestādi. 2006.gadā tika sākta projekta izstrāde, lai radītu jaunās skolas telpas. Pašreiz, skolas ēka Piņķos, kurā otro semestri mācās bērni izmaksāja ap pieciem miljoniem eiro. Projektu finansiāli atbalstīja Austrijas Banka (UniCredit Bank Austria AG), savukārt celtniecības darbus uzņēmums SRV. Skolā mācās aptuveni 220 skolēnu, no kuriem ap 80 ir vidusskolas klasēs. Šī ir vienīgā skola Latvijā, kas apmāca audzēkņus no bērnu dārza līdz 12. klasei, kurā pieejamas mācības starptautiskā bakalaureāta (turpmāk – SB) (international baccalaureate) programmā. Skolu vada Dr. Lerijs Molaceks (Larry Molacek), ar kuru arī norisinājās saruna.

Nereti skolās, pēc tam, kad tajās notikuši Eiropas Jauniešu parlamenta pasākumi, uz mums raugās ar zināmu skepsi. Neformālās izglītības atzīšana vispārīgā līmenī vēl tikai notiek. Kāds ir Jūsu skatījums uz šo?
Izglītība pastāv dažādās formās. Tas, ko mēs cenšamies panākt ir, lai cilvēki saprastu, ka katrs kontakts ar bērnu spēj uzlabot izglītības kvalitāti. Mēs cenšamies izmantot „sage on the stage” pieeju mācot skolēnus. Svarīgi ir dot viņiem iespēju risināt problēmas, nevis dot vienu atbildi par to, kā lietas ir izdarāmas.

Tātad, jūs varētu nosaukt par netradicionālu skolu?
Jā, laikam jau tā sanāk. Vismaz salīdzinot ar to, kā mēs uztveram notiekošo valsts skolās, mūs var skatīt kā skolu ar ļoti netradicionālu pieeju. Atšķirība slēpjas, laikam jau, tajā, ka mēs cenšamies pasniegt mūsu priekšmetus izmantojot dažādas pieejas. Katram skolotājam jāspēj mainīt pieeja, ja kāda cita nestrādā. Tieši šī dažādība spēj dot rezultātus.

Kā Jums ir izdevies izveidot kontaktu ar šīm valsts skolām?
Jāsaka, ka diemžēl mums nav izdevies izveidot pastāvīgu saikni ar kādām citām skolām. Mēs zinām, ka, piemēram, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā arī ir iespējams mācīties SB programmā. Tomēr tas ir turpat vai viss. Esam mēģinājuši veidot kādu sadarbību, taču mums nav sekmējies.

Un kā veicas ar sadarbību pašvaldību līmenī?
Viena no mūsu pamata idejām, ar ko strādājam, ir tā, ka tas ir mūsu pienākums sniegt kaut jel ko pretim sabiedrībai. Skola un sabiedrība nav kaut kas norobežots, mēs pastāvam līdzās. Tātad mēs arī cenšamies izveidot pēc iespējas labāku kontaktu ar vietējo pašvaldību. Vēl esot Bulduros mums bija veiksmīgs sadarbības modelis ar Jūrmalas pašvaldību, un arī šeit, Piņķos esam sākuši sadarbību. Mūsuprāt, tikai atverot skolas durvis cilvēkiem, kurus interesē izglītība, kas ir entuziasti savā jomā, mēs esam spējīgi ienest skolā šo te pozitīvo domāšanu, kas palīdzētu arī darba procesā.

Kas, jūsuprāt, ir lielākais ieguvums vietējai pašvaldībai no tā, ko Jūs „dodat atpakaļ”?
Šobrīd mēs esam pietiekami veiksmīgi, lai spētu piedāvāt stipendijas vietējiem skolēniem. Mēs apzināmies, ka dažiem vietējiem iedzīvotājiem bērna apmācība mūsu skolā uzliktu lielu finansiālo slogu. Līdz ar to, šobrīd mums ir divi skolēni vienpadsmitajā klasē, kuriem skola nosedz mācību maksu, un nākamgad šāda iespēja tiks dota vēl diviem skolēniem, kas uzsāks mācības 11.klasē, kopumā, tātad tās būtu četras stipendijas.

Vai ir vēl kāds, ar ko Jūs sadarbojaties, izņemot pašvaldību?
Godīgi sakot, nē. Pašvaldība ir izcils atbalsta punkts, bet ar to viss arī noslēdzas. Šķiet, ka vispārējs izpratnes trūkums par mūsu skolu un tas, ka neesam taisījuši kādas PR kampaņas, lai radītu šo izpratni, ir tam par cēloni. Tādēļ arī daudziem rodas stereotipiski aizspriedumi, ka esam skola, kurai rūp tikai nauda, kas liedz izveidoties kārtīgam, abpusējam kontaktam.

Un kā ministrija skatās uz sadarbības iespējām? Tomēr Latvijas mērogā Jūs noteikti neesat pieskaitāma pie mazajām skolām. Vairāk kā divi simti skolēnu ir vērā ņemams skaits.
Ministrija, šķiet, ir pieņēmusi kā faktu to, ka Latvijai ir nepieciešama starptautiskā skola. Tomēr galvenais, ar ko mēs strādājam, ir gan ārzemnieku bērni, kad viņu vecāki ir ieradušies strādāt Latvijā, gan arī repatriantu bērni, kas tomēr vēlas, lai bērniem būtu saikne ar savām saknēm. Ik pa laikam tiekamies arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, lai pārrunātu attiecību attīstību. Janvārī tikāmies arī ar Ķīļa kungu.

Ja runājam par problēmām, tad jājautā, vai Jums nešķiet, ka tieši šādas skolas, kurās iespējams studēt SB programmās veic zināmu daļu pienesuma pie tā, ka daudzi jaunieši pošas prom no Latvijas līdz ar skolas beigšanu?
Gluži pretēji. Nespēju gan vērtēt to, kā tas noris citās skolās, kaut vai Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet mūsu skolēni paliek šeit. Protams, ir skolēni, kas nekad Latvijā nedzīvos pēc mūsu skolas pabeigšanas, bet ir jāsaprot mūsu specifika. Ja skolēns ir, piemēram, diplomātiskajā korpusā darbojošos vecāku bērns. Un viņi, līdz ar skolas beigšanos arī atgriežas dzimtenē, lai kur tā arī būtu. Ir grūti sagaidīt, ka šis bērns pastāvīgi paliks Latvijā. Tomēr repatriantu un vietējie bērni paliek studēt šeit.

Vai ir kāds no ārzemniekiem, kas ir palicis?
Jā, ja nemaldos tad pat vairāki, bet viens puisis noteikti palika Latvijā, šobrīd studē medicīnu. Vietējiem ir jāsaprot, ka SB programma nodrošina to, ka viņi patiesi mācās un māk to darīt. Esmu dzirdējis runas par to, ka Latvijas augstskolasir tādā līmenī, ka ar SB diplomu palikt mācīties šeit esot nepārdomāts lēmums, bet es uzskatu, ka Latvijā augstākā izglītība ir ļoti pieklājīgā līmenī ar jebkāda veida diplomu. Tieši no mūsu skolēniem mēs sagaidītu, ka viņi paliktu šeit un dotu savu pienesumu, lai uzlabotu sistēmu un kvalitāti, nevis pretēji.

Tas, šķiet, sakrīt ar jūsu uzskatiem par sniegšanu sabiedrībai. Kādas tam ir iespējas un šķēršļi?
Jā, tieši tā, katram ir iespēja sniegt atbalstu sabiedrībai. Mūsu skolēniem lielākais šķērslis, šķiet, ir valodas prasmes. Daudzi tomēr neprot runāt latviski, lai gan tā tiek pasniegta pamatlīmenī. Līdz ar to mums ir vairāk bijusi sadarbība ar dažādām vēstniecībām  nekā Latvijas jauniešu organizācijām. Tomēr pat ar visiem mūsu ierobežojumiem šajā ziņā, mēs esam palīdzējuši dzīvnieku patversmēs un citviet, kur notiek mazāka tiešā saskarsme ar cilvēkiem. Tomēr katram no mums ir iespēja palīdzēt sabiedrībai, ja vien ir vēlēšanās.

Galvenie organizatori meklē trīs komiteju vadītājus un četrus žurnālistus no Latvijas. Sesiju, kuras līmenis pacels latiņu vēl nebijušos augstumos prezidēs Maria Manolescu no Rumānijas, savukārt par viceprezidentiem ir tikuši izvēlēti Dimitris Zacharias no Grieķijas un mūsu pašu Katrīna Šuvajeva. Savukārt sesijas avīzei par redaktoriem izraudzīti Ezgi Ince no Turcijas un Boaz Manger no Nīderlandes, kuriem jau ir pieredze ar darbošanos Latvijā, ņemot dalību, attiecīgi LNC 2010. un 2011. gados.

Ja ar šo Tev nav pieticis, lai pārliecinātu par to, ka sesija būs vairāk kā izdevusies, vari doties uz RRS’12 avīzes e-versiju šeit un 16. lapaspusē izlasīt galvenā organizatora Uģa Balmaka 10 iemeslsu, kādēļ ir vērts pacīnīties par vietu TeNS.

Lai pieteiktos par komitejas vadītāju EJP 10. Latvijas Nacionālajā sesijā “TeNS”, aizpildiet pieteikuma formu šeit līdz 29. februāra 23.59!

Lai pieteiktos par žurnālistu EJP 10. Latvijas Nacionālajā sesijā “TeNS”, aizpildiet pieteikuma formu šeit līdz 29. februāra 23.59!

Komitejas vadītāju pieteikumus izvērtēs sesijas prezidente, viens no galvenajiem organizatoriem un Tellus valdes pārstāvis. Žurnālistu pieteikumus izvērtēs abi editori, viens no galvenajiem organizatoriem un Tellus valdes pārstāvis.

Šīs formas ir paradzēta tikai pieteikumiem no Latvijas. Neskaidrību gadījumā nekautrējieties rakstīt uz ugis@tellus.lv vai tensorganisers@tellus.lv !

Vakars tika uzsākts ar boulinga spēli, tiesa gan par to, kurš ieguvis Tellus Ziemassvētku boulinga vecīša titulu vēsture klusē. Iespējams baidās, ka to izaicinātu pagājušā gada daiļākais slidotājs. Iespējams Ziemassvētku sportiskās aktivitātes gadu laikā varētu pārtapt par veselu organizācijas novirzienu. Jāgaida vien, kas tiks darīts pirms svētku tuntuļošanās šā gada decembrī.

Kā jau ierasts, svētki noritēja ap kāda no Tellus rūķu eglītēm. Šogad par uzņēmējrūķi tika nominēta Elīza, kuras eglīte tika apbērta ar dāvanām. Diez, vai pēc tam, kad svētki ir nosvinēti ģimenes lokā, kāds Tellus biedrs, nepiespēlē dāvaniņas tellusiešu eglītei. Gadu gaitā, papildinot klasiskos svinēšanas paradumus, Tellus ir attīstījis pats savas tradīcijas. Viena no svarīgākajām ir tā, ka nekas nav drošībā, jo ikvienam ir tiesības nozagt dāvanu tās īpašniekam.

Šogad starp dāvaniņām bija ķermeņa skrubji, ugunīgas dziras, rakstāmlietiņas, glazētas kūciņas un pat petardes! Neizpalika arī pantiņu skaitīšana un sēdēšana klēpī salavecim, ja reiz bārdainis bija ieradies ciemos. Pēc kopīgā mielasta, dāvanu dalīšanas un citiem mazajiem prieciņiem. Turpinājās līdz pat rītam. Vilnas džemperos ar mūziku fonā un draugiem. Tik retais tellusietis vien iedomājās, vai pēc laika ciemosimies pie pagājušā gada Ziemassvētku cipreses, lai arī to apbērtu ar dāvanām.

iespējams jau esi dzirdējis, ka nākamās vasaras svarīgākais notikums, Tellus nometnē, ir ieguvis nosaukumu TeNS of EYP Latvia, kura oficiālie datumi ir 4.-9.jūlijs un par norises vietu ir nozīmēta Rīga. Par sesijas galvenajiem organizatoriem ir izvēlēti Uģis Balmaks un Andris Šuvajevs, kuri kaļ lielus plānus 10.jubilejas sesijai EJP Latvijas vēsturē.

Tev ir iespēja kļūt par svarīgu šis sesijas sastāvdaļu un mēs tevi aicinām pieteikties par organizatoru! Sesijas moto un dzinējspēks ir ‘Pastāvēs, kas pārmainīsies’ un arī organizatoru komanda šajā sesijā iegūs jaunu veidolu ar jaunu struktūru. Mēs plānojam piesaistīt 18
organizatorus no kuriem 16 būs latvieši un 2 būs ārzemnieki. Kopumā organizatoru komanda tiks sadalīta 3-4 komandās, katra ar atšķīrīgam atbildības sfērām un katrai komandai tiks nozīmēts līderis, kurš par notikumu attīstību ziņos galvenajiem sesijas organizatoriem.

Šī ir lieliska iespēja ne tikai piedalīties sesijā, kas visticamāk izmainīs šobrīdējo EJP sesiju struktūru un ienesīs jaunas tendences, bet arī strādāt komandā, kuras vadītāji ir pieredzējuši, radoši, inovatīvi, traki un ar izteiktu humora izjūtu, kas atspoguļusies ikvienā sesijas aspektā. Organizatoru darbs tiek saistīts ar pragmatisku pieeju un smagu darbu, kas reti kad tiek pamanīts, tomēr šoreiz smagais darbs tiks apbalvots ar patīkamu satraukumu ikreiz, kad cilvēki piemin mūsu sesiju. Mēs vēlamies spert soli izcilības virzienā un, ja tu jūti līdzīgu sentimentu, tad nedomā divreiz un piesakies!

Lai tava kandidatūra tiktu izvērtēta, tev ir jānosūta aizpildīta pieteikuma forma (to iespējams atrast šeit ) līdz
14.janvāra 23:59 EET uz applications@tellus.lv un mēs tev sniegsim atbildi līdz 27.janvārim. Mēs silti iesakām aizpildīt pieteikumu rūpīgi un tiešām ieguldīt savas domas atbildot uz jautājumiem, jo ikviena pieteikuma forma ir mazs mākslas darbs un tici mums – ir iespējams redzēt, kurš ir ieguldījis darbu aizpildot pieteikumu un kurš to ir sācis darīt pusstundu pirms termiņa.

Mēs no sirds gaidam Tavu pieteikumu un ceram, ka tu kļūsi par TeNS of EYP Latvia organizatoru!

Andris un Uģis

Rīga 2012 būs otrā no trim EJP Latvijas reģionālajām sesijām, kurās tiks izvēlēti delegāti 10. Latvijas Nacionālajai konferencei 2012. gada jūlijā. Sesija iepazīstinās latviešu skolēnus, vecumā no 9. – 11. klasei, ar EJP un tā pamatprincipiem un dos tiem iespēju angļu valodā apspriest jauniešu iesaistīšanos Eiropas nākotnes veidošanā.

Sesijā ir paredzēts uzņemt aptuveni 70 delegātus no Rīgas reģiona skolām, kā arī delegācijas no citām Eiropas valstīm. Sesijas 3 dienu laikā delegātiem būs iespēja piedalīties EJP sesiju pamatdaļās–komandas saliedēšanā (teambuilding), darbā komitejā (committee work) un ģenerālajā asamblejā (General Assembly). Delegāti tiks iedalīti 7 komitejās, kurām katrai būs 2 komiteju vadītāji un formulēta kāda konkrēta aktuāla problēma, kurai meklēt risinājumus. Komandas saliedēšana palīdzēs jauniešiem justies brīvi un ērti komitejas biedru apkārtnē, iepazīt vienam otru, atrast veidu, kā kopīgi risināt neparastas problēmas, kā arī iegūt komandas biedru uzticību. Komitejas darba laikā delegāti diskusiju gaitā veidos rezolūcijas par savu tēmu, cenšoties piedāvāt jaunus un inovatīvus risinājumus problēmām. Ģenerālajā asamblejā komitejas prezentēs savus un vērtēs citu komiteju risinājumus. Šo visu daļu vidū notiks paralēli pasākumi, tai skaitā EJP sesiju tradicionālais Eirokoncerts, kurā jaunieši varēs visdažādākajos veidos parādīt savus talantus.

Pieteikumus sesijai sūtiet uz e-pastu rigas.regionala.sesija12@gmail.com līdz 16. decembrim. No katras skolas var pieteikties ne vairāk kā 5 cilvēku delegācija. Sesijas dalības maksa ir 8 Ls.

Delegātiem ir paredzēts ierasties International School of Latvia (Meistaru iela 2, Piņķi, Babītes pag., Babītes nov., LV-2107) 5. janvāra rītā no plkst. 9:00 līdz 10:30. Ja Jums ir kādi jautājumi, tad varat rakstīt mums uz rigas.regionala.sesija12@gmail.com.

Eiropas Jauniešu Parlaments (EJP) ir unikāls starptautisks jauniešu forums un viena no lielākajām debašu platformām Eiropas jauniešiem. Tā ir politiski un nacionāli neatkarīga organizācija, kuras mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu, sociālo iniciatīvu un jauniešu personīgo attīstību. EJP ir dibināts 1988. gadā un kopš tā izveidošanas jau desmitiem tūkstošu jauniešu ir piedalījušies reģionālās, nacionālās un starptautiskās sesijās, atraduši draugus un nodibinājuši kontaktus visas Eiropas mērogā. Šobrīd tas sastāv no 32 nacionālajām organizācijām, kas apvieno tūkstošiem jaunu, aktīvu cilvēku. EJP ietvaros katru gadu norisinās vairāk nekā 60  reģionāla, nacionāla un starptautiska līmeņa sesiju. Tās dod jauniešiem iespēju izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas ir aktuāli gan Eiropā, gan viņiem pašiem. Šajā procesā tiek uzlabotas viņu svešvalodu zināšanas un diskusiju prasmes, iegūti paziņas no visas  Eiropas, iepazītas citas kultūras un uzzināts daudz jauna par sevi interesējošām tēmām. Eiropas Jauniešu parlamenta dalībniekiem ir iespēja pašiem personīgi piedalīties savas nākotnes sabiedrības veidošanā.

Uz tikšanos Piņķos!

Ar cieņu,
EJP Latvijas 10. reģionālās sesijas Rīga 2012 organizatoru komanda.

Eksperti nesagaida labus rezultātus no pasaules līderu sankāsmes ANO klimata samita Durbānā. Neskatoties uz to, tūkstošiem jauniešu no visas Eiropas pieprasa, lai konferencē tiktu izstrādāta jauna, ar likumu saistoša vienošanās. 2520 jaunieši jeb 92% no visiem respondentiem pauda šādu viedokli pēdējā Eiropas Jauniešu Aptaujā. Lielākoties tam ir redzams arī skaidrs cēlonis: 72% uzskata, ka klimata izmaiņas negatīvi ietkemēs viņus personīgi.

Durbānas konferences ietvaros lielākā daļa jauno eiropiešu negrasās pieņemt, ka Eiropas Savienība sašķeļās: 77% vēlas redzēt spēcīgu kopēju nostāju un pieprasa, lai nacionālie pārstāvji mestu pie malas nacionālistiskās intereses.

“Es esmu priecīga dzirdot, ka jaunie eiropieši domā, ka viņu valdībām būtu jāmet nacionālistiskās intereses pie malas. Tas ir labi, un es vēlos kaut arī jaunie amerikāņi un ķīnieši teiktu savām valdībām, lai tās atliek malā nacionālistiskās intereses”, tā komentēja Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu novēršanas komisāre Konnija Hēdegorda (Connie Hedegaard) savā video uzrunā.
//Konnija Hēdegorda, Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu novēršanas komisāre saņemot Eiropas Jauniešu Aptaujas rezultātus//

Jaunieši vēlas, lai Eiropa būtu vēstnesis

Pat ja konferences laikā netiks pieņemta vienošanās, 88% jauniešu grib, lai Eiropa patstāvīgi uzsāktu drastisku emisiju samazināšanu. 68% globālas vienošanās ietvaros, iestājas arī par būtisku piekāpšanos šajā jautājumā par labu jaunizveidotajām ekonomikām.

Turklāt gandrīz vienbalsīgi jaunieši pieprasa no savām valdībām arī zīmīgas investīcijas atjaunojamās enerģijas jomā (94%), šajā jautājumā turpat vislielāko vienprātību pauduši arī latvieši. 83 jeb 73% no respondentiem stingri noteikuši, ka ir jāpieliek visas pūles pārejai uz atjaunojamajiem resursiem. 61% eiropiešu saka, ka viņi paši ir gatavi maksāt vairāk par ceļošanas izmaksām un enerģijas patēriņu. Savukārt kodolenerģijas jautājums ir ļoti strīdīgs: no visiem aptaujas respondentiem, 52% uzskata, ka kodolenerģija ir nepieciešama lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, tomēr 40% tam nepiekrīt. Arī jaunieši no Latvijas šeit nespēj nonākt pie vienprātības 37% uzskatot, ka atomenerģija ir risinājums pārejai, bet 31% uzskata, ka šī enerģijas ieguves veida laiks ir pagājis.

Lai apskatītu visus rezultātus un iegūtu papildus informāciju, lūdzu, skatīt www.eyp.org/youthpolls

Sagatavoja: Signe Rudoviča

Kopā sapulcināti ap 70 jaunu un enerģisku cilvēku, tai skaitā ap piecdesmit delegātu, pārsvarā no Kurzemes un Zemgales reģioniem, novērsti neskaitāmi sīki starpgadījumi un par to visu atbildīgi galvenokārt divi cilvēki – galvenie organizatori, Gundega Ēlerte (20) un Niks Bērziņš (17). Viņi dalās savās pārdomās un sniedz dažus padomu par sesiju organizēšanu.

Sesija kopumā izdevās teicami, gan delegāti, gan oficiāļi bija apmierināti. Tai varēja sekot līdzi twitter lapā (ap trijiem tvītiem ik divas stundas). Sesiju apmeklēja ne vien latvieši, bet bija ieradušies oficiāļi arī no Itālijas, Gruzijas un Austrijas.

Sesiju Gundega un Niks nolēma organizēt tā iemesla dēļ, ka nekad agrāk to nebija darījuši- sesijas organizēšanu viņi vienmēr bija redzējuši tikai no ārpuses. Lielisks izaicinājums. Otrkārt, sesijas organizēšana vienmēr ir iespēja atdot kaut ko no sevis, tas liek just gandarījumu gan sev, gan citiem. Treškārt, tā ir fantastiska pieredze izbaudīt vēl kādu no pieejamajām sesijas oficiāļu pozīcijām un izprast to, kas tieši ietilpst organizatoru pienākumos un darbos, kā arī to, kā pret viņiem izturēties.
“Nepārproti, nevienā brīdi nesaku, ka tas ir viegli, bet uzskatu, ka tas ir pa spēkam jebkuram apņēmības pilnam EJPietim.” Sesija jāorganizē ar cilvēku, uz kuru tu būtu gatavs pilnībā paļauties un nesatrauktos par to, vai viss izdarīts kā nākas. Jādomā līdzīgi. “Ja tā nebūtu bijis, tad vai nu man vai sesijai aizietu ciet!”

Sagatavoja Irma Tukāne

Debašu vadītājs bija Edmunds Cepurītis, Latvijas Universitātes debašu kluba biedrs. Ar kafijas pauzi pa vidu (paldies Signei par smalkmaizītēm!), debates ilga aptuveni sešas stundas un tajās tika apspriesti, tādi šobrīd aktuāli temati kā Eiropas parādu krīze un atomenerģijas ieviešana Baltijā.
Tā kā jebkurš interesents brīvi varēja ierasties uz pasākumu un piedalīties debatēs, diskusija bija sevišķi aizraujoša, jo tika aizstāvēti dažādi viedokļi un izklāstītas visas domas.

Paldies visiem ekspertiem- Romānam Putānam, Andreas Klein, Liesmai Osei, Jānim Eidukam, Jurim Kažam, Sandrai Treijai, Inetai Vjaksei, Dacei Trušinskai, Ilzei Zviedriņai, Reinim Āboltiņam, Kārlim Silam un Rolandam Meržejvskim!

Vienīgais, ko vēl varētu novēlēt debašu dalībniekiem- turpmāk tikpat braši aizstāvēt savu viedokli un tikpat varonīgi spēt pieņemt konstruktīvu kritiku!

sagatavoja Irma Tukāne

Par sesijas galveno tēmu izraudzītas cilvēktiesības, un komitejās tika apspriesta Eiropas pilsonības apzināšanās. Delegātiem nācās apspriest Eirozonas krīzi, homoseksuāļu un sieviešu tiesību pārkāpumus, kā arī citus šim brīdim zīmīgus jautājumus. Jauniešus mudināja apjaust cilvēktiesību nozīmi mūsu laikā un sabiedrībā. „United in Diversity” jeb „Vienoti dažādībā”, Eiropas Savienības nozīmīgākā ideja, bija arī šīs sesijas moto.

Sesijas galvenā norises vieta bija skola (Tartu Jaan Poska Gümnaasium), kurā 1920.gadā tika noslēgts Krievijas – Igaunijas miera līgums. Fakts, kas savā ziņā sesiju padarījis vēl ievērojamāku, bija igauņu TV3 viesošanās sesijā.

Divi sesijas avīžu izdevumi (paldies redaktoriem – Uģis Balmakam un Karin-Liis Lähtmae!), trīs sesijas videoklipi (paldies video-redaktorei Margit Viirma un sesijas fotogrāfam Jussi Valdsalu), dzīvīgas debates, drēgnie vakari un rudenīgā pilsēta bija tikai kripatiņa no visas sesijas būtības. Tiekamies nākamajā sesijā? Jauku dienu un redzēsimies drīz, jeb kā igauņi to saka – hea päeva jätku ja näeme varsti!

Ieva Freidenfelde: Mīļie, draudziņi! Sirsnīgi sveicu Jūs visus svētkos, jo Latvijas svētki jau ir arī mūsējie. Nekas daudz jau tai prieka sajūtai nav nepieciešams – apstaigā karogiem izrotāto pilsētu, paklausies Imantu Kalniņu un Zodiaku, vakarā aizdedz sarkanu svecīti vai noskaties kādu latviešu filmu. Galvenais – apstājies, atpūties un izbaudi svētkus. Novēlu Jums visiem skaistu dienu un saku paldies, jo Jūs noteikti esat tie, kas padara manu Latviju košāku! Priekā!

Kārlis Caune: Sveicu visus valsts svētkos un novēlu apstāties uz mirkli un apdomāt, vai tas, ko katrs no mums dara. Vai mēs attaisnojam to cilvēku pūles, darbu un spēku, ko tie ielika, lai pirms, nu jau vairāk kā divdesmit gadiem, atjaunotu mūsu neatkarību. Novēlu visiem, lai katrs spētu rast to piederības un lepnuma stīgu, ne tikai 18. novembrī, bet arī ikdienā.

Didzis Dubovkis: Lai arī cik ļoti visu censtos klasificēt skaitļos un naudā, tieši kultūra ir tā, kas padara cilvēkus laimīgus. Un kultūru ir jāveido, it īpaši jauniešos! Novēlu visiem iedvesmojošas un auglīgu pārdomu bagātas šīs vēsturiskās novembra dienas! Ideāliem un drosmei, kas pastāvēja pirms 93 gadiem, jābūt dzīviem vēl šodien.

Evija Taurene: Latvijas valsts ir tās cilvēki. Cilvēki, kas to glabā savās sirsniņās. lepojas un mīl. Un mēs katrs esam Latvijai vajadzīgs, lai ar saviem darbiņiem, domām un viedokļiem to celtu un veidotu tādu, kādu vēlamies redzēt. Laimīgus svētkus!