Dalībnieki tiks iedalīti 8 komitejās, kurās viņi pētīs un diskutēs par tādām tēmām kā izglītības pieejamība un kvalitāte, prioritātes Eiropas Savienības budžeta sadalē, minoritāšu tiesības, tolerance pret tām u.c. Latvijā un Eiropā nozīmīgiem jautājumiem. Paralēli programmas dienas daļai notiks arī dažādi neformāli vakara pasākumi, kur jaunieši varēs socializēties draudzīgā atmosfērā. Piemēram, Eirokoncertā jauniešiem būs iespēja pārējos dalībniekus iepazīstināt ar saviem mākslinieciskajiem talantiem.

Sīkāka informācija un pieteikuma anketa šeit: http://www.ej.uz/applicationLNC13.

Pieteikšanās termiņš: 24. maijs. Jautājumu gadījumā rakstiet konferences organizatoriem uz lnc13@tellus.lv!

Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Rīgas Reģionālā sesija notika no 4. līdz 6. janvārim Ādažos, tās prezidente bija mūsu pašu Katrīna Šuvajeva. Sesijā piedalījās delegāti no Rīgas un reģiona skolām, kuri 7 komitejās apsprieda tādus tematus kā narkotiku izplatības draudi, reformas Latvijas izglītības sistēmā un jauniešu iesaiste politisku lēmumu pieņemšanā un citus.

RRS galvenie organizatori bija Anna Marija Leščinska un Reinis Tutāns.

Reinis dalījās savos iespaidos par sesiju:

“Tā kā šī nebija pirmā reize, esot galvenajam organizatoram, bija ar ko salīdzināt un izvērtēt. Kā sesijas stipro pusi varu pieminēt norises vietas, jo Ādažu Brīvā Valdorfa skola un kultūras centrs bija ļoti skaisti un mājīgi. Finansiālā sesijas daļa kā vienmēr bija izaicinājums, tomēr beigās izdevās to noorganizēt bez zaudējumiem.

Organizatoriskajā ziņā gadījās šādas tādas aizķeršanās, tomēr tās veiksmīgi atrisinājām. Prieks par to, ka visi delegāti, ar kuriem izdevās aprunāties, apgalvoja, ka sesija bijusi izcila! Vakara pasākumi piešķīra sesijai īpašu gaisotni, tā pat ieguva vairākus neoficiālus nosaukumus – šokolādes sesija, Ziemassvētku sesija.Paldies organizatoru komandai un pārējiem oficiāļiem, kuri ar savu aizrautību un degsmi palīdzēja sesijai izdoties!

Īpaša pateicība arī atbalstītājiem: Ādažu novada pašvaldībai, Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Latvijā, Ādažu Čipsiem, Rēzeknes gaļas kombinātam, Fazer, Hanzas maiznīcai un Latvijas valsts mežiem.”

Nedaudz vairāk kā mēnesi pēc RRS EJPieši pulcējās Smiltenē, kur Smiltenes Ģimnāzijā un Kultūras namā no 23. līdz 25. martam norisinājās Latgales-Vidzemes Reģionālā sesija.

Delegāti no Latgales un Vidzemes reģiona skolām un arī no Liepājas, Venstpils un citām Latvijas pilsētām, triju dienu garumā diskutēja par ģenētiski modificētu pārtiku, minoritāšu tiesībām, eiro ieviešanu Latvijā un citām jauniešiem aktuālām tēmām. Sesijas prezidenta krēslā bija šveicietis Dominiks Dēgens, bet galvenie organizatori – Laura Vizule un Juris Gogulis.

Juris par LVRS stāsta:

“Patīkama ir apziņa, ka trīs dienu pasākuma plāns – budžets, aktivitātes, dalībnieku skaits – tika apspriests jau agrajā 2012. gada decembrī, kad tapa zināma šī pasākuma organizatoru komanda. Trīs mēnešu gatavošanās darbi mūs noveda līdz patīkamam iznākumam – delegātu smaidiem un oficiāļu komandas pateicības vārdiem, tostarp par milzīgajiem ēdiena klāstiem.

Ļoti liels prieks ir par visnotaļ jauno organizatoru komandu – neviens nelika vilties, bet tikai sajūsmināties par to, cik daudz zina un spēj. Protams, nekādi arī bez mūsu atbalstītājiem, kuri palīdzēja sesijai izdoties – Smiltenes novada pašvaldībai, Rēzeknes novada pašvaldībai, Fazer, SIA Lode un Coca-Cola Hellenic.

Sesijas neoficiālā tēma bija “Dance your soul through the future”, un dejas tematika tika saglabāta visu sesijas laiku. Atsevišķi par to jāpasakās arī sesijas mediju komandai, kura turklāt nāca klajā ar neoficiālu sesijas himnu.”

Sīkāku informāciju par to, kā sesijai pieteikties plānots paziņot aprīlī. Lai nenokavētu nevienu no svaigākajiem jaunumiem par LNK’13, seko sesijas Facebook lapai šeit!

Organizatori sagatavojuši arī īsu iepazīšanās video – tajā satiec LNK’13 komandiņu, galvenās organizatores un prezidentu. Šajā vasarā EJP Latvijas Nacionālās konferences godā būs Vims van Dorns no Nīderlandes – bijušais EJP Nīderlandes prezidents un EJP Nacionālo komiteju padomes ekskoordinators, kā arī pērnās Latgales-Vidzemes Reģionālās sesijas Cēsīs prezidents.

Pieteikuma anketu meklē savā e-pastā vai šeit. Aizpildi to un līdz 1. februāra plkst. 23.59 (pēc Centrāleiropas laika, tātad +1 stunda Latvijā) sūti uz applications@tellus.lv!

Neskaidrību gadījumā nekautrējies rakstīt galvenajiem organizatoriem uz lvrs13@tellus.lv. Seko arī LVRS Facebook un Twitter kontiem, lai uzzinātu visus svaigākos un interesantākos jaunumus par un ap sesiju.

Piesakies, aktīvais, un tiekamies Valmierā!

Ar savu Amsterdamas stāstu dalījās Anna Marija Ķiesnere, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece.

Katrs jaunais delegāts ir dzirdējis kaut ko par EJP radītajām sajūtam, atkarību un to maģisko EJP sajūtu. Es to visu izpratu tieši Amsterdamā, izbaudīju šo maģisko EJP sajūtu visā tās krāšņumā pār saviem pleciem.

Sesijā satiktie cilvēki nebeidza pārsteigt ar atšķirīgajiem viedokļiem un stāstiem par savām valstīm. Vietas, kur norisinājās sesija, pārsteidza ar prestižumu, pati sesija – ar augsto organizācijas un akadēmisko līmeni. Piemēram, kad vakariņojām Rembranta gleznu ielenkumā, nespēju beigt domāt – vai tiešām tikai pirms gada biju savā pirmajā sesijā, bet tagad EJP mani ir atvedis uz šejieni?

Katra sesijas avīze un video ne tikai uzlaboja dienu un garastāvokli, bet arī kaut ko jaunu iemācīja. Tāds bija redaktores mērķis – likt mums interesēties par notiekošo, kas noteikti izdevās. Katrs vakara pasākums bija labāks un interesantāks par iepriekšējo, katrs brauciens autobusā kā ballīte, jo mūs pārvadāja ballīšautobusos.

Es varētu turpināt uzskaitīt visu, kas padarīja sesiju neaizmirstamu un īpašu, bet tas šķiet visai neiespējami, jo tāds bija katrs sesijas mirklis. Ne velti noslēguma ceremonijā izskanēja vārdi, ka jaunā EJP galvaspilsēta tagad ir Amsterdama.

RRS’13 notiks Ādažos no 4. līdz 6. janvārim. Tā pulcēs vairāk kā 80 delegātus galvenokārt no Rīgas un Rīgas reģiona.

Sesijas galvenie organizatori ir Anna Leščinska un Reinis Tutāns, RRS’13 prezidente – Katrīna Šuvajeva (Latvija).

Līdz 8. decembra plkst. 24.00 pēc Latvijas laika aizpildi un sūti pieteikumu uz applications@tellus.lv, ja vēlies būt viceprezidents, komitejas vadītājs, redaktors, žurnālists vai žūrijas loceklis.

Pieteikuma anketu meklē šeit: http://failiem.lv/u/vhugagm

Seko līdzi RRS’13 jaunumiem sesijas Facebook lapā: http://www.facebook.com/rrs2013. Tiekamies Ādažos!

Lūdzām Reinholdu dalīties savos iespaidos par sesiju: „Man personīgi tā bija unikāla pieredze, jo pirmoreiz biju kādas sesijas organizators. Jāsaka, ka pirms sesijas saskārāmies ar vairākām problēmām, par kurām liela daļa atbildības jāuzņemas pašiem. Tomēr uzskatu, ka tas netraucēja mums pašiem sev un arī visiem pārējiem radīt burvīgu sesiju. Mūsu organizatoru komanda bija tiešām lieliska. Pats sev personīgi ieguvu labu pieredzi gan pirmssesijas organizēšanas darbā, piemēram, kā sarunāties ar potenciālajiem sponsoriem, gan arī sesijas laikā, plānojot vakara pasākumus un gatavojot visu ĢA norisei.”

KZRS’13 prezidēja Kati Pērna no Igaunijas, viņas labās rokas – viceprezidenti – bija mūsu pašu Irma Tukāne un Niks Bērziņš. Komiteju vadītāju lomās iejutās Latvijas, Ukrainas, Polijas, Turcijas un citu valstu pārstāvji. Tikpat internacionāla bija arī žurnālistu komanda astoņu cilvēku sastāvā, kuras grožus vadīja Anna Helēna Sārso (Igaunija) un Daniels Griņevičs (Latvija).

Anna Helēna par KZRS stāsta: „Tā bija neliela un omulīga, gluži kā pienākas reģionālajai sesijai. KZRS bija lieliska iespēja izmēģināt sevi jaunā ampluā. Lai arī organizatoru komanda bija visnotaļ jauna, tai izdevās radīt baudāmu sesiju, kurā valdīja silta, nepiespiesta un īpaša gaisotne. Manuprāt, žurnālistu un komiteju vadītāju komandas sastrādājās lieliski, un turpmāk varu vēlēt vien vēl ciešāku organizatoru un sesijas prezidenta un redaktoru sadarbību oficiāļu komandas veiksmīgākam darbam sesijas laikā.

KZRS bija pirmā iepazīšanās ar EJP vairāk kā 40 delegātiem, kuri septiņās komitejās apsprieda Eiropas un Latvijas jauniešiem svarīgus jautājumus. 25 jaunieši tika izvirzīti dalībai Nacionālajā konferencē 2013. gada augustā. Viena no viņiem ir arī Diāna Lāce, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece.

Par sesiju Diāna saka: „Mani pārsteidza cilvēki. Ir grūti vārdos aprakstīt to enerģiju, sparu un vēlmi darboties, ko izstaro dalībnieki un organizatori, jo ikdienā tādu optimisma koncentrāciju ir retums sastapt vienuviet. Pārsteidza, ka laika nav nekam. Pat nogurt īsti nav laika – jāstrādā, jāraksta, jādiskutē, jāiepazīst biedri – , un neko negribas palaist garām. Mani pārsteidza arī tas, ka par EJP uzzināju tik vēlu. Bet labāk jau vēlāk nekā nekad!”

Paldies KZRS’12 organizatoriem un dalībniekiem par lielisku EJP Latvija gada atklāšanu! Jau pavisam drīz, no 3. līdz 6. janvārim, Ādažos notiks Rīgas Reģionālā sesija, kuras galvenie organizatori ir Reinis Tutāns un Anna Leščinska. RRS’13 Eiropas Jauniešu parlamenta valdzinājumam ļausies skolēni no Rīgas un Rīgas reģiona un oficiāļi no visas Eiropas.

Sesijas prezidente ir Kati Pērna no Igaunijas, galvenie organizatori – Mārtiņš Žilinskis un Toms Vilnis. KZRS’12 notiks no 1. līdz 3. novembrim notiks pilsētā, kur Mūsa satiek Mēmeli – Bauskā. Oficiāļu komandai būs jāierodas Rīgā līdz 31. oktobra 12.00.

Sesijas tematika skars Eiropā aktuālus jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot kultūras jomai.

Pieteikuma anketa atrodama šeit:

http://failiem.lv/list.php?i=iginjzu.

Sūti to uz applications@tellus.lv līdz  7. oktobra 23.59 pēc Centrāleiropas laika (8.oktobra 1.00 pēc Latvijas laika).

Vairāk informācijas par sesiju meklē

http://www.facebook.com/kzrs12

un http://alumni.eypej.org/events/12th-regional-session-of-eyp-latvia.

*”Kad atbrauc Signe?” ir tipiskais jautājums, ko Nacionālo konferenču organizatori uzdod cits citam gadu no gada. Katru vasaru.

Ja tas nav noslēpums, tad cik daudz sesijās, tu esi biju organizatore?

Ak vai, esmu jau pārstājusi skaitīt. Nacionālajās konferencēs kā organizatore esmu piedalījusies kopš 2009. gada līdz ar to jau četras ir aizvadītas un vēl viena ir priekšā. Biju arī vienā reģionālā sesijā 2012.gadā, kas norisinājās Piņķos.

Un kāpēc tā? kāpēc jau piekto gadu [Signe ir arī organizatoru komandā 2013.gada Latvijas Nacionālajai konferencei] Tu organizēsi, nevis darīsi ko citu tajās sesijās?

Būtībā, atbilde ir pavisam vienkārša – man to patīk darīt. Citādāk tik ilgi šajā pozīcijā nebūtu uzkavējusies. Tam klāt, protams, ir arī citi apstākļi. Tā nu sanāca, ka, manuprāt, bija diezgan neveiksmīga pirmā pieredze vadot komiteju, kas mani nerosināja veidot EJP karjeru čērošanā. Un, iespējams, ka aplami, bet dažkārt šķiet, ka esmu pārāk slinka vai pārāk veca [smejas] lai būtu par žurnālistu.

Turklāt, man patīk būt aiz kulisēm. Patīk kontrolēt un vadīt sesiju un visu, kas tajā notiek, tajā pašā laikā paliekot neredzamai vai nezināmai. Dažkārt šķiet, ka ne visi novērtē cik daudz organizatori patiesībā spēj ietekmēt sesijas gaitu ar darbu „fonā”. Protams, lieliski ir arī tas, ka man ir diezgan brīva kontrole pār savu darba grafiku, it sevišķi pirms sesijas.

Tu tik daudzas reizes esi bijusi par organizatoru, ka turpat loģisks šķiet jautājums, kādēļ vēl neesi bijusi nevienai sesijai par Galveno organizatoru?

Tas lielākoties ir saistīts ar manu raksturu – līdz šim neesmu uzskatījusi, ka pietiekami daudz zinu un, ka man ir pietiekami daudz pieredzes, lai to paveiktu. Tas, laikam jau, ir pašapziņas jautājums. Un, protams, līdz šim neviens jau nebija arī mēģinājis organizēt sesiju no ārzemēm – man tas šķita diezgan liels šķērslis, ņemot vērā to, ka dzīvoju Edinburgā, Skotijā. Bet šobrīd gan, ņemot vērā arī to, ka Andrim ar Uģi izdevās uzorganizēt sesiju, kurai viens Galvenajiem organizatoriem dzīvo ārpus Latvijas, ticu tam, ka arī pati spēšu to paveikt. Agrāk vai vēlāk, bet arī man reiz būs pašai sava sesija. Būs.

Vai nav tā, ka citi tevi jau sāk ķircināt, ka tu esi tikpat kā mūžīgais organizators?

Jā, šķiet, ka tā ir gan. [smejas] Vajadzēs vienreiz saņemties un sev uztetovēt uz rokas „Orga fo’ life” vai ko tamlīdzīgu, lai visi zinātu kam viņi stājušies pretim.

Ja tu nonāc tādā situācijā, ka sāc domāt, ka nu viss, vairs nekad nebūšu orgnizators. Kurš ir tas mirklis, kura dēļ tev tomēr ir doma “šis ir tā vērts”.

Ak jel.. [mirkli apdomājas] Nē, patiesībā atbilde ir gaužām vienkārša. Tieši šis ir viens no tiem mirkļiem, jo es ātrumā izskrienu domās cauri visām tām lietām, ko esmu darījusi Tellusā un saprotu, ka šī ir mana organizācija ar maniem draugiem. Tādēļ, ka man ir iespēja runāties un ākstīties, un darīt citas lietas, ar cilvēkiem, kas man gadu gaitā ir kļuvuši gaužām tuvi. Tas visdrīzāk, ka nekad nebūtu noticis, ja es nebūtu bijusi tajās sesijās, kurās bija arī šie cilvēki. Jau iepriekš esmu domājusi par to, ka tikai pāris cilvēkiem ir izdevies man kļūt tik tuviem, kā tiem cilvēkiem, kas ir no Tellus.

Kas, tavuprāt, šo 5 gadu laikā ir audzis organizatoriskajās lietās?

Man gan laikam nešķiet īsti pareizi salīdzināt visu to, kas ir noticis gadu gaitā un likt lietas vienā katlā, tomēr jāsaka, ka mēs viennozīmīgi esam pacēluši Latvijas sesiju standartu. Tās nu jau ir sesijas ar atzīstamu kvalitāti. Mēs vairs neesam tik haotiski un mazāk improvizējam, nekā tas bija agrāk, jo mēs gluži vienkārši nezinājām kā ar to tikt galā. Ir grūti ko komentēt par visām sesijām vienlaikus kā par kopumu, jo katram organizatoru pārim ir savs darba stils un, protams, ka darbs, to pakļautībā mēdz krasi atšķirties, jo katram no tiem ir savas prioritātes un vēlmes. Turpat vienīgā lieta, ko es varu attiecināt uz visu, ir tā, ka mums ir uzlabojusies informācjas nodošana no „paaudzes uz paaudzi”, lai gan man nav ne mazākās nojausmas kā tieši mēs to šobrīd panākam – šķiet, ka vēljoprojām ar savdabīgu „mutvārdu kultūru”, bet mums tas izdodas.

Neskatoties uz to visu, kas būtu tā viena joma, kurā, tavuprāt, mums vēl ir dikti, kur augt?

Iekšējā komunikācija, bet es uzskatu, ka šajā ziņā ir iespējams saniegt tikai kaut kādu pakāpi zem izcilas. Vismaz tikmēr, kamēr mēs esam bezpeļnas brīvprātīgā organizācija. Tas tāpēc, ka esam „bez” peļņas un „brīv” prātīga organizācija. Tā motivācija, kas šobrīd ir mūsu cilvēkiem ir neaprakstāma, tajā ziņā, ka mēs esam spējuši salikt kopā tik vienreizējus pasākumus balstoties lielākoties tik vien kā uz pašatdevi. Tomēr bieži vien ir kaut kādas detaļas, kā, piemēram, saziņa, kurai vienkārši pietrūkst šīs unikālās motivācijas. Nezinu, man tā uz sitienu grūti atcerēties daudzas lietas par visām LNK kurās esmu bijusi, bet cik nu atceros no nepatīkamā, tad tas visbiežāk ir saistāms tieši ar komunikācijas trūkumu vai tās nepilnību.

Protams, ka arī mums ir kaut kādas lietas, kas nepadodas, bet vai tu teiktu, ka ir kas tāds, ko mēs gadu laikā esam zaudējuši, cerams uz neatgriešanos, kas agrāk kā kāda slikta īpašība mums vilkās pakaļ?

Man gribētos teikt, ka esam tikuši vaļā no tādas kā nepamatotas pieticības, ja vien to tā drīkst saukt. Ar katru gadu Galvenie organizatori uzdrīkstat sapņot aizvien lielākos apmēros un TeNS tam ir izcils piemērs. Puišiem bija sapnis un viņi to realizēja. Vienmēr var atrast elementus pie kuriem varētu piesieties un ko pārmest, bet viss izdevās un mēs varam virzīties vēl tālāk uz augšu.

Ņemot vērā to, ka jau pavisam drīz pie mums „ciemos” ieradīsies viss EJP, kas, tavuprāt ir kas tāds, ko mēs varam stādīt visiem priekšā kā jomu, kurā esam patiesi izcili?

Pirmkārt jau sviestmaižu masveida smērēšana iztērējot tam smieklīgi maz naudas. [smejas] Bet ja nopietni, tad vislielākā mūsu vērtība, šķiet, ir pašatdeve. Tas, cik ļoti pašaizliedzīgi mēs nododamies EJP un Tellus, nežēlot tam ne naudu, ne laiku, ne mācības, ne ko citu. To mēs esam jau pierādījuši ar mūsu nacionālajām sesijām, un ceru, ka tie cilvēki, kas veidos IS, spēs to izdarīt arī saistībā ar to sesiju.

Runājot par cilvēkiem, kas šīs sesijas padara par realitāti, kas ir tas, kāpēc tu ieteiktu kādam arī organizēt piecas nacionālās sesijas?

Tāpēc, lai organizatoru darba sapulcē tu varētu apsēsties blakus kādam jaunulim un ar nopūtu teikt: “Zinies, tajā deviņdesmit piektajā gadā mēs gan brokastis visai sesijai taisījam paši…” Ticiet man, tas ir tā vērts.

Teiksim paldies Signei, bet tiem, kam ir interese, tad informējam, ka šā gada Kurzemes Zemgales reģionālo sesiju organizēs Mārtiņa Žilinska un Toma Viļņa vadītā komanda, kurā ietilpst Kerija Jančevska, Kristiāna Spalva, Teiksma Jankava, Viktorija Ostrovska, Viktorija Mališeva, Alviss Bless, Klāvs Galenieks un Reinholds Razums.

Nākamā gada Latvijas Nacionālo konferences organizēšanā savukārt piedalīsies Ance Rudzīte, Anna Marija Leščinska, Anna Marija Ķiesnere, Linda Miķelsone, Signe Groznija, mūsu stāsta varone Signe Rudoviča, Klāvs Galenieks, Māris Rutkis un Reinholds Razums. Šo kolektīvu savukārt diriģēs Diāna Orlovska un Kate Dreiblathena.

Sesijas redaktori – mūsu pašu Daniels Griņevičs un Anna-Helēna Sārso no Igaunijas gaida Tavu pieteikumu līdz 16.septembra pulksten 23:59 pēc centrāleiropas laika zonas, tātad 01:00 pēc Latvijas laika. Pieteikuma anketa pieejama šeit: http://failiem.lv/u/isewyri aizpildi to un nosūti uz applications@tellus.lv

Vairāk informācijas par sesiju pieejams http://alumni.eypej.org/events/12th-regional-session-of-eyp-latvia un facebook – http://www.facebook.com/kzrs12